Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Trīs planētas dzīvībai labvēlīgajā zonā ap Gliese 667C (1174/0)


Publicēts: 25.06.2013

Kombinējot jaunākos datus ar HARPS instrumenta, kas uzmontēts uz Eiropas Dienvidu observatorijas(ESO) 3,6 metrus lielā teleskopa, agrāk iegūto informāciju, astronomi ir atklājuši, ka ap Gliese 667C riņķo sešas planētas, no kurām trīs ir "superzemes", kas atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā, kurā uz planētas virsmas var pastāvēt šķidrs ūdens. Šī ir pirmā zināmā sistēma, kur dzīvībai labvelīgajā zonā ir tik daudz planētu.

Gliese 667C ir daudz pētīta zvaigzne. Tās masa ir aptuveni 1/3 daļa no Saules masas. Gliese 667C ir viena no zvaigznēm triju zvaigžņu sistēmā Gliese 667 (zināma arī kā GJ 667), kas atrodas aptuveni 22 gaismas gadu attālumā Skorpiona zvaigznājā. Tas ir ļoti tuvu, daudz tuvāk nekā lielākā daļa zvaigžņu sistēmu, kuras tika pētītas ar Keplera teleskopu.

Agrākajos pētījumos bija izdevies noskaidrot, ka ap Gliese 667C riņķo trīs planētas, no kurām viena atradās dzīvībai labvēlīgajā zonā. Tagad astronomu komanda Giljema Angladas-Eskudes (Getingenes universitāte, Vācija) un Miko Tuomi (Hārtfordšīras universitāte, Lielbritānija) vadībā atkārtoti veica Gliese 667C sistēmas pētījumus. Jau esošos HARPS datus viņi papildināja ar informāciju, kas iegūta, izmantojot Ļoti lielo teleskopu (VLT), V. M. Keka observatoriju un Magelāna teleskopus, iegūstot pierādījumus, ka sistēmā varētu būt līdz pat septiņām planētām.

Visas planētas riņķo ap blāvāko no triju zvaigžņu sistēmas zvaigznēm. Ja tu atrastos uz kādas no šīm planētām, pārējās abas "saules" izskatītos kā ļoti spožas zvaigznes dienā, bet naktī to apgaismojums būtu pielīdzināms pilna Mēness radītajai gaismai. Ņemot vērā šobrīd zināmo informāciju, jāpiebilst, ka Gliese 667C dzīvībai labvēlīgā zona ir pilnībā aizpildīta. Papildus atklātajām planētām tajā nav iespējams atrasties vēl kādai planētai stabilā orbītā.

"Agrāko pētījumu rezultāti liecināja, ka ap zvaigzni riņķo trīs planētas, tādēļ mēs vēlējāmies noskaidrot, vai tur nav vēl kāda," teica Tuomi. "Papildinot datus ar jauniem novērojumiem un atkārtoti caurlūkojot agrāko pētījumu rezultātus, mums izdevās apstiprināt šīs trīs un atklāt vēl dažas. Atrast trīs nelielas masas planētas dzīvībai labvēlīgajā zonā ir ļoti aizraujoši."

Trīs no sistēmas planētām, kas atrodas zonā, kurā teorētiski var pastāvēt šķidrs ūdens, ir tā dēvētās "superzemes", kas ir masīvākas nekā Zeme, bet ne tik masīvas kā Urāns un Neptūns Saules sistēmā. Šis ir pirmais gadījums, kad dzīvībai labvēlīgā zonā tiek atrastas tik daudz planētas.

"Potenciāli apdzīvojamo planētu skaits mūsu galaktikā ir daudz lielāks, ja mēs varam atrast vairākas tādas riņķojam ap katru nelielas masas zvaigzni. Tā vietā, lai meklētu vienu potenciāli apdzīvojamu planētu, aplūkojot desmitiem zvaigžņu, mēs tagad zinām, ka varam pētīt vienu zvaigzni un atrast pat vairākas," piebilda pētījuma līdzautors Rorijs Bārnss no Vašingtona unversitātes (ASV).

Ir zināms, ka kompaktas sistēmas ap Saulei līdzīgām zvaigznēm Piena Ceļa galaktikā nav retums. Planētas, kuras riņķo ļoti tuvu zvaigznei, ir karstas un, visticamāk, neapdzīvojamas. Tā tas nav vēsāku un blāvāku zvaigžņu gadījumā, piemēram Gliese 667C. Šīs zvaigznes dzīvībai labvēlīgā zona atrodas vēl tuvāk nekā Merkura orbīta ap Sauli. Gliese 667C ir pirmā sistēma ap mazas masas zvaigzni, kuras dzīvībai labvēlīgajā zonā atrodas vairākas potenciāli cietas virsmas planētas.

"Aizraujošie rezultāti ir HARPS un tā programmatūras iespēju demonstrācija, kā arī atklāj ESO arhīva vērtību. Ir patīkami redzēt, ka unikālo instrumentu izmanto citas neatkarīgas grupas un iegūst ļoti precīzus datus," pastāstīja Gaspare Lo Kurto no ESO.

"Iegūtie rezultāti parāda, cik vērtīga ir datu atkārtota analīze, kā arī dažādu komandu un dažādu teleskopu datu apvienošana," noslēdza Anglada-Eskude.

ESO

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE