- Sākums -
- Visums -
- Citplanētas
TRAPPIST-1 sistēmas apceļotāji varētu saslapināt kājas
Publicēts: 5.02.2018
TRAPPIST-1 ir sarkanais punduris aptuveni 40 gaismas gadu attālumā no Zemes. Šo bagātīgo sistēmu, kurā riņķo vismaz septiņas planētas, atklāja 2016.gadā, izmantojot Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) TRAPPIST-South teleskopu. Jaunākie pētījumi, kurus veica starptautiska astronomu komanda, izmantojot dažādus teleskopus, liecina, ka uz šīm planētām varētu būt ūdens.
TRAPPIST-1 sistēmā riņķo ne mazāk kā septiņas planētas - b, c, d, e, f, g un h, kur b atrodas vistuvāk zvaigznei, bet h attiecīgi vistālāk. Jaunākie dati ir ļāvuši precizēt planētu blīvumu un secināt, ka dažas planētas varētu saturēt līdz pat 5% ūdens, kas ir aptuveni 250 reizes vairāk nekā visi Zemes okeāni kopā. Zvaigznei tuvāko planētu gadījumā ūdens tvaiks varētu veidot blīvu atmosfēru, bet tālākās, iespējams, klāj ledus garoza. Ja salīdzina tādus parametrus kā blīvums, izmērs un saņemtais starojuma daudzums, tad ceturtā planēta TRAPPIST-1 sistēmā visvairāk līdzinās Zemei. Uz tās virsmas ūdens varētu pastāvēt šķidrā agregātstāvoklī.
Četras no sistēmas planētām - d, e, f un g - tika analizētas 2016.gada nogalē un 2017.gada sākumā, izmantojot Habla teleskopa plaša lauka kameru (WFC3). Trīs no aplūkotajām planētām riņķo dzīvībai labvēlīgajā zonā vai tuvu tai. Tas ir apgabals ap zvaigzni, kurā uz planētas virsmas ūdens varētu būt sastopams šķidrā veidā. Izpētes rezultāti liecina, ka trīs planētu (d, e un f) atmosfēra nesastāv pamatā no ūdeņraža, kas nozīmē, ka aplūkotās planētas vairāk līdzinās Zemei nevis Neptūnam.
Planētu atmosfēras analīze tika veikta brīdī, kad planēta šķērso zvaigznes disku. Ja objektu ieskauj atmosfēra, zvaigznes gaisma, ejot cauri gāzu slāņiem, tiks absorbēta. Izpētot iegūto spektru, iespējams noteikt, kādi ķīmiskie savienojumi un elementi atrodami atmosfērā.
Kā atzina Habla teleskopa komanda, šis ir labākais rezultāts, ko iespējams iegūt ar konkrēto teleskopu. Precīzākus un detalizētākus pētījumus varētu veikt ar Džeimsa Veba teleskopu, kura starts plānots 2019.gadā. Ar tā instrumentiem varēs meklēt jau smagākas gāzes un savienojumus - oglekļa dioksīdu, metānu, ūdeni un skābekli, kas varētu palīdzēt saprast, vai šīs planētas būtu apdzīvojamas vai nē.
ESO, Hubble Space Telescope, NASA
