Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Saules sistēmas māsa (2549/0)


Publicēts: 7.11.2007

Šodien zinātnieki paziņoja par piektās planētas atklāšanu kādā attālā zvaigznes sistēmā, kas tagad sāk izskatīties pēc Saules sistēmas līdzinieces.

Ap Saulei līdzīgo zvaigzni Cancri 55 riņķo daudz planētu. Tā ir visplašākā planētu sistēma, kas atklāta ārpus Saules sistēmas.

„Mēs esam pārliecināti, ka mūsu Saules sistēmai līdzīgas planētu sistēmas visumā ir bieži sastopamas,” žurnālistiem pastāstīja Džefrijs Mārsijs no Kalifornijas universitātes.

Četras no šīs sistēmas planētām tika atklātas jau agrāk, bet piektās planētas eksistences pierādīšanai bija nepieciešami 18 gadi. Tā ir aptuveni 45 reizes smagāka par Zemi un izskata un uzbūves ziņā varētu atgādināt Saturnu.

Cancri 55 atrodas 41 gaismas gadu attālumā Vēža zvaigznājā. Pašu zvaigzni var saskatīt ar binokli. Sistēmā ir četras iekšējās planētas un viena ārējā, starp kurām ir milzīga sprauga.

Lai gan kopumā ir atklātas vairāk kā 250 ārpussaules sistēmas planētas, tikai vēl vienai zvaigznei – mu Ara – dienvidu puslodē ir četras planētas. Astronomi cer, ka vairāku planētu sistēmas nākotnē tiks atklātas vēl vairāk, pateicoties tehnoloģiju izaugsmei.

Cancri 55 sistēmas jaunatklātā planēta atrodas tā saucamajā apdzīvojamajā zonā, kur ūdens var pastāvēt šķidrā formā. Lai gan pati planēta ir gāzes gigants, ūdens varētu eksistēt uz citām, mazākām, vēl neatklātām šīs sistēmas planētām. Mārsijs ir optimistisks un uzskata, ka turpinot novērojumus, tuvākajā nākotnē varētu tikt atklāta kāda Zemei līdzīga, klinšaina planēta.

Šāda potenciāli apdzīvojama planēta varētu atrasties 1,1 miljons kilometru plašajā spraugā, kas atdala iekšējās planētas no jaunā gāzes giganta.

„Es varētu ar jums saderēt, ka šī sprauga nav tukša,” piebilda izpētes grupas dalībniece Debra Fišere no Sanfrancisko universitātes. „Saules sistēmā mēs varam novērot, ka planētu ir daudz. Šeit ir maz vietas, kur jūs varētu nolikt Mēness izmēra objektu un tas spētu noturēties stabilā orbītā.”

Cita iespēja ir, ka ap šo jaunatklāto planētu iespējams riņķo pavadoņi ar cietu virsmu, uz kuriem varētu būt gan ūdens, gan varbūt pat dzīvība.

„Ja šai planētai ir pavadoņi, tie visticamāk ir cietas konsistences,” Mārsijs skaidroja. „Ūdens uz tiem varētu veidot ezerus un okeānus, tādejādi kalpojot kā vide bioķīmiskiem procesiem.”

Maikls Brailejs, astronoms, kas pats nebija iesaistīts šajos pētījumos, izteicās, ka šādi atklājumi ir „aizraujošs solis” mūsu planētai līdzīgu meklējumos.

„12 gadu laikā panāktais progress, kad pirmo planētu noteikšanu ir nomainījusi veselas planētu sistēmas atklājums ar planētu apdzīvojamajā zonā, ir aizraujošs sasniegums un pierādījums ilggadējam zinātniskajam darbam,” piebilda Brailejs.

Planētas tika atklātas izmantojot Lika observatoriju un Keka observatoriju Havaju salās, pielietojot „svārstību” metodi, kur planētu eksistence tiek noteikta analizējot to gravitācijas ietekmi uz centrālās zvaigznes orbītu.

SPACE.com

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE