Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Planētausma (1749/0)


Publicēts: 23.06.2012

Vai spējat iedomāties iespaidīgāku skatu kā milzīgu, sarkanīgi dzeltenu Mēness ripu pie horizonta? Un tagad iztēlē aizceļosim uz vietu, kur Mēness vietā virs horizonta izlien milzu planēta, kas aizņem aptuveni trīs reizes lielāku laukumu. Šādu skatu baudīt jābrauc būs uz jaunatklāto planētu sistēmu Kepler-36.

"Šīs pasaules reizēm atrodas ļoti tuvu," teica Hārvardas-Smitsona Astrofizikas centra speciālists Džošs Kārters.

"Tās ir visciešāk esošās planētas līdz šim atklātajās sistēmās," piebilda pētījuma līdzautors Ēriks Agols no Vašingtona universitātes.

Viņu vadītā zinātnieku komanda pamanīja neparasto sistēmu NASA Keplera teleskopa datos. Atgādināsim, ka Keplera teleskops novēro zvaigznes nelielā debesu apgabalā un reģistrē to spožuma izmaiņas, kas var liecināt par planētas tranzītu, kad planēta šķērso zvaigznes disku.

Jaunatklātajā sistēmā atrodas divas planētas, kas riņķo ap Saulei līdzīgu submilzu zvaigzni, kas ir dažus miljardus gadus vecāka par mūsu spīdekli. Zvaigznei tuvākā planēta (Kepler-36b) ir cietā planēta, kura ir 1,5 reizes lielāka un 4,5 reizes masīvāka par Zemi. Tās orbitālais periods ir 11 dienas.

Otra planēta (Kepler-36c) ir milzu planēta, kura ir 3,7 reizes lielāka par Zemi un 8 reizes masīvāka. Šī "karstā Neptūna" orbitālais periods ir 16 dienas.

Vidēji reizi 97 dienās planētas atrodas konjunkcijā. Tad tās atdala attālums, kas ir aptuveni 5 reizes lielāks nekā distance starp Zemi un Mēnesi. Tā kā Kepler-36c ir daudz lielāka nekā Mēness, tā cietās planētas debesīs izskatās iespaidīgi. Savukārt, skatoties no milzu planētas, Kepler-36b šķistu tikpat liela kā Mēness Zemes debesīs.

Protams, ka šādu tikšanos laikā notiek abu planētu gravitāciju mijiedarbība, kas ietekmē abas planētas.

Šobrīd zinātnieki cenšas rast izskaidrojumu, kā divas tik atšķirīgas planētas ir nonākušas tik tuvu viena otrai. Mūsu Saules sistēmā Zemei līdzīgās planētas atrodas tuvāk Saulei, bet milzu planētas - lielākā attālumā.

Lai gan Kepler-36 ir pirmā šāda veida sistēma, visticamāk tā nebūs pēdējā.

"Mēs prātojam, cik gan vēl tādu sistēmu ir," teica Agols.

"Šo mēs atklājām pirmajā piegājienā," piebilda Kārters. "Tagad mēs caurskatām Keplera datus, meklējot līdzīgas sistēmas."

Iespaidīgie rezultāti ir iegūti, pateicoties astroseismoloģijai, kas pēta zvaigžņu dabīgās svārstības. Saulei līdzīgās zvaigznes rezonē kā mūzikas instrumenti, pateicoties dzīlēs ieslēgtajiem skaņas viļņiem. Jo lielāka zvaigzne, jo dobjāka ir rezonanse.

"Kepler-36 raksturīgas burvīgas svārstības, kuras izmērot, mēs varējām noteikt zvaigznes izmērus, masu un vecumu," paskaidroja pētījuma līdzautors Bils Čeplins no Birmingemas universitātes. "Bez astroseismoloģijas mēs nevarētu tik precīzi nodefinēt planētu īpašības."

Harvard-Smithsonian Center for Astrophysics

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE