ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Planētas Zvaigžņu karos


Publicēts: 16.12.2016

Ledus, okeāna un tuksnešu planētas, kuras iznirst jūsu kosmosa kuģa priekšā "Zvaigžņu karu" pasaulē, nemaz nešķiet tīrā fantastika mūsdienās, kad atklāto citplanētu skaits jau pārsniedz dažus tūkstošus. To klāstā ir gan tuksnešainā Tatuīna, gan ūdens pasaule Skarifa un pat ledū kaltā Hota. Dažas no tām ir vēl dīvainākas nekā mums piedāvā šī iedomātā pasaule, kuras jaunākais turpinājums ir "Rogue One: Zvaigžņu karu stāsts".

Mūsu galaktikā zinātniekiem ir izdevies atrast planētu, kas tik ļoti atgādināja Lūka Debesgājēja dzimto planētu, ka neformāli tā ir nodēvēta par Tatuīnu. Oficiāli tā pazīstama kā Kepler-16b. Saturna izmēra planēta riņķo zvaigžņu sistēmā, kas atrodama aptuveni 200 gaismas gadu attālumā Gulbja zvaigznājā.

Cilvēkam, kas nolaistos uz planētas šajā sistēmā, būtu divas ēnas. Vasarīgajos negaisos varētu novērot divas varavīksnes uzreiz. Katrs saullēkts un saulriets būtu unikāls, zvaigznēm mainot savstarpējo novietojumu. Saules pulksteņa izveide būtu liels izaicinājums.

Ņemot vērā, ka aptuveni puse no Piena Ceļa zvaigznēm ir dubultzvaigžņu sistēmas, kaut kur mūsu galaktikā noteikti ir atrodama planēta ar divām saulēm, kur dzīvošanai apstākļi ir piemērotāki nekā uz Kepler-16b.

Džordžam Lūkasam patīk tuksnešainas planētas. NASA zinātnieki uzskata, ka tās pat nav pārāk tālu jāmeklē. Viens no šādiem "tuksnešiem" atrodas tepat Zemes kaimiņos. Tas ir sarkanīgais Marss. Iespējams, ka kaut kur atrodas tāda tuksnešainā planēta, kura ir vieglāk apdzīvojama. Daži zinātnieki uzskata, ka tieši tuksnešainās planētas varētu būt vienas no visbiežāk sastopamajām.

Kā izrādās, ūdens klātbūtne varētu būt viens no faktoriem, kas palielina varbūtību, ka planētas evolūcija noved pie dzīvībai nepiemērotiem apstākļiem kā, piemēram, uz Venēras, jo ūdens pastiprina klimata izmaiņas.

Otra planētu grupa, kuru mēs varam sameklēt gan "Zvaigžņu karos", gan Piena Ceļā, ir ledus planētas. OGLE 2005-BLG-390L ir ledū kalta superzeme. Lai arī apstākļi uz tās virsmas varētu nebūt pārāk draudzīgi mums zināmām dzīvības formām, jo uz šīs planētas valda stindzinošs aukstums, nevar izslēgt iespēju, ka dzīvība ir attīstījusies zemledus okeānā.

Līdzīgas pasaules atrodamas tepat Saules sistēmā. Arī Jupitera pavadoni Eiropu klāj bieza ledus kārta zem kuras plešas okeāns. Līdzīgs, lai gan nedaudz mazāks, ir arī Saturna pavadonis Encelads.

Okeāns ir ļoti svarīgs, jo šķidrs ūdens tiek uzskatīts par vienu no pamatnoteikumiem, lai uz planētas attīstītos dzīvība. Šādas ūdens pasaules varētu atklāt, izmantojot ne tikai ķīmiskos "pirkstu nospiedumus", bet arī atspīdumu. Tādi tiek novēroti arī uz Saturna pavadoņa Titāna, kad tā šķidro ogļūdeņražu jūras un ezerus apspīd Saules stari.

Daudzas planētas "Zvaigžņu karu" visumā klāj ne tikai ūdens, bet arī plaši meži. Uz Zemes tie ir zaļi, bet astrobiologi uzskata, ka Piena Ceļa galaktikā kaut kur varētu būt arī sarkani, melni vai pat varavīksnes krāsu meži.

Piemēram, Proxima Centauri b, kas atrodas nieka četru gaismas gadu attālumā, riņķo ap sarkano punduri - zvaigzni, kas, lūkojoties no planētas virsmas, zilgani violetajās debesīs atgādinātu persiku. Ja astronauts vērotu planētu no kosmosa, tās krāsa variētu no tumši līdz gaiši violetai.

Gaisma no M klases punduriem ir vāja un lielākoties infrasarkano staru diapazonā. Proxima Centauri b gadījums ir vēl interesantāks tādēļ, ka planētas viena puse visu laiku ir vērsta pret zvaigzni, attiecīgi tur nekad nav saullēktu un saulrietu. Ja uz planētas ir augu valsts, tā dažādos apgabalos saņem dažādu gaismas daudzumu. Tas noteikti ietekmētu augu valsts krāsu, līdzīgi kā uz Zemes mainās augu krāsa, kad mēs nirstam arvien dziļāk okeānā, kur dziļākos slāņos pieejams arvien mazāks un mazāks gaismas apjoms.

Lai arī joprojām esam vienīgā sev zināmā dzīvības forma šajā galaktikā, nevar izslēgt iespēju, ka uz kādas no daudzajām līdz šim atklātajām un vēl neatklātajām planētām un to pavadoņiem ir dzīvības attīstībai un pastāvēšanai labvēlīgi apstākļi. Zinātnieki nemitīgi pilnveido tehnoloģijas un metodes, kā labāk izpētīt planētas, kuras riņķo ap citām zvaigznēm.

Mēs visi savās sirdīs esam pētnieki, mūs urda jautājums - vai Visumā ir vēl kādas dzīvības formas. Kā mēs varam redzēt dažāda žanra mākslas darbos, ideja par Visumu, kurā čum un mudž visdažādākās, prātam pat grūti aptveramas dzīvības formas, nav mums sveša. Iespējams, cilvēks pat ļoti vēlas, lai Zeme nebūtu vienīgā apdzīvotā planēta.

NASA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!