- Sākums -
- Visums -
- Citplanētas
Planētas tranzīts rentgenstaru diapazonā
Publicēts: 30.07.2013
Kopš pirmo citplanētu atklāšanas ir pagājuši aptuveni 20 gadi. Tūkstošiem planētu, kuras riņķo ap citām zvaigznēm, ir "medītas" redzamās gaismas diapazonā. Pirmo reizi citplanētas tranzītu ir izdevies pamanīt rentgenstaros. Interesanti, ka novērojumi ne tikai parādīja, ka citplanētas iespējams pamanīt arī citos viļņu garumos, bet arī atklāja vēl dažus interesantus faktus par šo planētu.
Zvaigzne HD 189733 atrodas tikai 63 gaismas gadu attālumā. Veicot novērojumus ar NASA Chandra rentgenstaru observatoriju un Eiropas Kosmosa aģentūras XMM-Newton observatoriju, zinātnieki konstatēja, ka, planētai šķērsojot zvaigznes disku, samazinās rentgenstarojuma intensitāte.
"Tūkstošiem planētu kandidātu tranzīts ir pamanīts tikai redzamās gaismas diapazonā," teica pētījuma vadītāja Katja Popenhēgere no Hārvardas-Smitsona Astrofizikas centra. "Beidzot mēs varējām vienu no tām pētīt rentgenstaros, kas ir ļoti svarīgi, jo iespējams iegūt papildus informāciju par planētas īpašībām.
Ar Chandra observatoriju tika veikti sešu tranzītu novērojumi, bet ar XMM-Newton analizēts viens tranzīts.
Planēta HD 189733b ir "karstais jupiters", kas nozīmē, ka pēc izmēriem tā līdzinās Saules sistēmas lielākajai planētai, bet, atšķirībā no mūsu Jupitera, riņķo ļoti tuvu zvaigznei. HD 189733b orbīta atrodas aptuveni 30 reizes tuvāk zvaignei nekā Zeme Saulei. Viens gads uz šīs karstās planētas ilgst 2,2 Zemes dienas.
HD 189733b ir Zemei tuvākais līdz šim zināmais "karstais jupiters", kas nozīmē, ka astronomi to pēta ļoti intensīvi. NASA Kepler teleskops tika izmantots, lai analizētu šo planētu redzamās gaismas diapazonā, bet kādai citai pētnieku grupai, izmantojot Habla teleskopu, izdevās noteikt, ka planētas krāsa redzamās gaismas diapazonā būtu zila, pateicoties atmosfērā esošajām silīcija daļiņām, kas izkliedē zilo gaismu.
Pētījumi rentgenstaru diapazonā ir atklājuši interesantas norādes par planētas atmosfēras izmēriem. Gan redzamās gaismas, gan rentgenstaru diapazonā bija vērojama starojuma intensitātes samazināšanās. Rentgenstaros intensitātes kritums bija aptuveni trīs reizes lielāks nekā redzamajā gaismā.
"Novērojumi rentgenstaru diapazonā liek domāt, ka šai planētai ir atmosfēras slāņi, kuri ir caurspīdīgi redzamajā gaismā, bet necaurspīdīgi rentgenstaru diapazonā," piebilda pētījuma līdzautors Jurgens Šmits no Hamburger Sternwarte. "Lai gan mums vajag vairāk informācijas, lai apstiprinātu šo pieņēmumu."
Papildus informāciju ir izdevies iegūt arī par zvaigznes un planētas savstarpējām attiecībām.
Jau kādu laiku astronomiem ir zināms, ka zvaigznes HD 189733 ultravioletais un rentgenstarojums veicina planētas HD 189733b atmosfēras iztvaikošanu un aizplūšanu kosmosā. Pētījuma autori uzskata, ka vienā sekundē planēta zaudē 100 līdz 600 miljonus kilogramu atmosfēras. Ja pieņēmums par to, ka planētas atmosfēra ir lielāka nekā agrāk tika uzskatīts, izrādīsies patiess, tad aprēķini norāda, ka HD 189733b atmosfēra zūd daudz ātrāk (25 līdz 65 % ātrāk) nekā liecina agrākie aprēķini.
"Planētas plašā atmosfēra nozīmē to, ka tā ir daudz vieglāks mērķis intensīvajam starojumam no zvaigznes, līdz ar to tā iztvaiko ātrāk," teica pētījuma līdzautors Skots Volks no Hārvardas-Smitsona Astrofizikas centra.
Rentgenstaros izdevās pamanīt arī HD 189733 sistēmā otru zvaigzni, kas ir blāva un sarkana. Visticamāk, ka abas zvaigznes veidojušās vienā laikā, bet lielākā no tām izskatās jaunāka, jo tā griežas ātrāk ap savu asi, tai raksturīga augstāka magnētiskā aktivitāte un rentgenstaru diapazonā tā ir aptuveni 30 reizes spožāka. Blāvākā zvaigzne ap spožāko vienu orbītu veic 3200 gados.
"Zvaigzne neuzvedas atbilstoši savam vecumam, un iemesls varētu būt lielā planēta," skaidroja Popenhēgere. "Iespējams, ka "karstā jupitera" un zvaigznes mijiedarbība uztur zvaigznes rotāciju un magnētisko aktivitāti, liekot tai izskatīties daudz jaunākai."
Harvard-Smithsonian Center for Astrophysics
Komentāri
