Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Planētas Plejādēs (5234/0)


Publicēts: 17.11.2007

Klinšainas planētas, iespējams tādas kā Zeme, Marss un Venēra, veidojas ap kādu zvaigzni Plejādēs (Sietiņš). Jaunākais pētījums tapis, izmantojot Gemini observatoriju Havaju salās un Spitzera kosmosa teleskopu.

"Šis ir pirmais pierādījums par planētu veidošanos Plejādēs," skaidroja Jozefs Rē.

Plejādes ir vairākās kultūrās labi zināms zvaigžņu klasteris, kas atrodas Vērša zvaigznājā. Sengrieķu mīts stāsta, ka tās ir septiņas Atlasa un Plejones meitas, kuras Zevs novietoja starp zvaigznēm. Plejādes ir pieminētas arī Bībelē – Ījaba grāmatas 38. nodaļas 31. pantā - "Vai tu sēji kopā gaišām saitēm Sietiņa zvaigznes, un vai tu raisīji vaļā Oriona zvaigžņu jostu?". Japāņu autoražotāja nosaukums Subaru ir Plejādes japāņu valodā. "Vikingiem Plejādes bija Freijas vistas," skaidroja Rē. Bronzas laikmeta iedzīvotājiem, ķeltiem un daudziem citiem Plejādes saistījās ar sērām un apbedīšanu, jo tās uzausa austrumos rudens vistumšākā perioda laikā. Senie acteki un Centrālamerikas tautas savu kalendāru veidoja balstoties uz Plejādēm.

Plejādes iespējams ir vispazīstamākais klasteris un arī visskaistākais, skatoties ar neapbruņotu aci. Arī tagad rudens mēnešos mēs to varam vērot naksnīgajās debesīs.

Lai gan starptautiski lietotajā nosaukumā Septiņas māsas ir minēts skaitlis septiņi, patiesībā klasteris sastāv no aptuveni 1400 zvaigznēm. Tā kā tas atrodas tikai aptuveni 400 gaismas gadu attālumā no Zemes, tas mums ir tuvākais klasteris.

Un lūk, vienu no šī klastera zvaigznēm - HD 23514, kas ir nedaudz lielāka un spožāka kā Saule, ieskauj liels daudzums karstu putekļu daļiņu. Kā pastāstīja Bendžamins Zukermans, astronomijas un fizikas profesors, tad to ir simtiem un tūkstošiem reižu vairāk kā ap Sauli. "Šīs atliekas noteikti ir liecība milzīgai planētu vai planētu aizmetņu sadursmei," piebilda zinātnieks.

Astronomi analizēja šo mikroskopisko daļiņu emisiju un secināja, ka visticamākais izskaidrojums ir, ka šīs daļiņas radušās saduroties planētām to veidošanās procesā.

Insekos Songs, NASA Spitzera zinātniskā centra darbinieks pastāstīja, ka šādas daļiņas tiek dēvētas par planētu "celtniecības blokiem", kas sākotnēji izveido komētas un asteroīdiem līdzīgus ķermeņus, kas vēlāk "salīp" kopā, veidojot planētu aizmetņus un iespējams pārtop par pilnvērtīgām planētām. "Šādā procesā daļa aizmetņu pārtop par klinšainām, Zemei līdzīgām planētām, bet daļa tiek sadragātas," piebilda Songs.

HD 23514 ir jau otrā zvaigzne, ap kuru veidojas Zemei līdzīgas planētas. 2005. gadā tika paziņots par BD +20 307 - Saulei līdzīgu zvaigzni, kas atrodas 300 gaismas gadu attālumā no Zemes Auna zvaigznājā. Ap to atrodas putekļi, kuru masa ir vismaz miljons reižu lielāka par to masu, kas atrodama ap mūsu planetārās sistēmas zvaigzni.

Saule ir 4.5 miljards gadu veca, bet Plejādes zvaigžņu vecums ir aptuveni 100 miljoni gadu. Auna zvaigznājā esošā Saules līdziniece ir aptuveni 400 miljons gadus veca.

Astronomi uzskata, ka ap vecākām, Saulei līdzīgām zvaigznēm planētu veidošanās procesā sadursmes ir bieža parādība. Plejādēs esošie planētu aizmetņi iespējams sadūrušies pēdējo dažu simtu tūkstošu gadu laikā, iespējams pat vēl nesenākā pagātnē. Tomēr nevar izslēgt iespēju, ka nelielas sadursmes notiek biežāk.

Daudzi zinātnieki uzskata, ka Mēness ir izveidojies saduroties diviem planētu aizmetņiem - Zemes un vēl viena, kura izmērs bija līdzīgs tagadējam Marsa izmēram. Sadursmes rezultātā izveidojās atlūzas, no kurām daļa kondensējās un izveidoja Mēnesi. Salīdzinājumā ar šo sadursmi, dinozauru iznīcību nesošais asteroīds, kas iespējams Zemē ietriecās aptuveni 65. miljons gadus atpakaļ, ir nieks.

Sadursme starp komētām vai asteroīdiem neradītu ne pusi no tā putekļu daudzuma, kas novērojams ap šo zvaigzni Plejādēs. HD 23514 un BD +20 307 ir putekļainākās no ne-tik-jaunām zvaigznēm, kādas patlaban ir atklātas. "Nekas tām nelīdzinās," Songs piebilda.

Ap ļoti jaunām zvaigznēm - 10 miljons gadu vecas un jaunākas - arī varētu būt tikpat daudz putekļu, kas ir saprotams rezultāts pašas zvaigznes veidošanās procesam. Zvaigzne, kuras vecums pārsniedz 100 miljons gadu, šos "pirmatnējos" putekļus ir jau sen aizpūtusi vai ievilkusi sevī. Vai arī - niecīgās putekļu daļiņas ir apvienojušās un izveidojušas planētas. "Neparasti milzīgais putekļu daudzums, kas novērojams ap šīm Plejāžu un Auna zvaigznēm, nevar būt atliekas no zvaigznes rašanās procesa," Songs skaidroja. "Visticamāk tie ir otrās paaudzes putekļi, kas radušies saduroties lielākiem objektiem."

UCLA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE