- Sākums -
- Visums -
- Citplanētas
Planētas dzimst mokās
Publicēts: 21.10.2021
Planētu veidošanās pirmsākumi ir nežēlīgs process. Notiek jauno planētu aizmetņu savstarpējās sadursmes. Tiek uzskatīts, ka savulaik Zeme un Mēness ir izveidojusies šādas sadursmes rezultātā. Visticamāk šādi notikumi jaunizveidotās sistēmās nav retums, bet līdz šim nebija izdevies tādu novērot. Salīdzinoši nesen starptautiskai astronomu komandai tomēr izdevās pamanīt netiešas norādes ap kādu netālu esošu zvaigzni.
HD172555 atrodas nieka 95 gaismas gadu attālumā no Zemes. Tā ir ļoti jauna, nesen izveidojusies zvaigzne, kuras vecums ir aptuveni 23 miljoni gadu. To ieskauj putekļu un gāzu disks, kurā zinātnieki pamanīja norādes, kas liecina, ka tur ir notikusi divu planētu aizmetņu sadursme.
Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) vadībā zinātnieki veica padziļinātu izpēti un secināja, ka pirms aptuveni 200 000 gadu šajā sistēmā sadūrās Zemes izmēra planēta ar mazāku objektu. Sadursmes ātrums varēja būt aptuveni 10 km/s. Sadursmes rezultātā tika atrauta daļa no lielās planētas atmosfēras.
Kāpēc zinātnieki pievērsās HD172555? Jau kādu laiku šo zvaigzni ieskaujošais putekļu un gāzu mākonis piesaistīja zinātnieku uzmanību, jo tā sastāvs bija ļoti neprasts. Tur atradās gan netipiski minerāli lielos daudzumos, gan arī paši putekļu graudi bija daudz smalkāki nekā sagaidāms tipiskā protoplanetārā diskā.
Tatjana Šneidermane no MIT un viņas līdzstrādnieki izmantoja ALMA datus, meklējot oglekļa monoksīda pēdas tuvējo jauno zvaigžņu tuvumā. Šajā pētījumā bija iekļauta arī HD172555, jo tā šķita interesanta sistēma.
Izpētot publiski pieejamos ALMA datus, zinātnieku komanda konsatēja CO pēdas zvaigzni HD172555 aptverošajā putekļu un gāzu diskā. Tā koncetrācija bija augsta, aptuveni 20% no tā daudzuma, kas sastopams Venēras atmosfērā. Oglekļa monoksīds lielā koncentrācijā riņķoja ap zvaigzni tās tuvumā, aptuveni 10 astronomisko vienību attālumā. Tas bija pārsteidzoši, jo CO ļoti viegli sadalās gaismas ietekmē. Tādā attālumā CO koncentrācijai būtu jābūt nelielai.
Tika analizēti dažādi modeļi, lai saprastu, kādā veidā tik liels CO daudzums varētu atrasties tik tuvu zvaigznei. Kā nederīgi tika izslēgti scenāriji, kad šī gāze varēja būt atlikusi pēc zvaigznes izveidošanās, kā arī process, kad CO izdalījies no tuvumā esošiem, ar ledu bagātiem asteroīdiem. Tika izskatīta arī iespēja, ka CO zvaigznes tuvumā ir nogādājušas komētas, bet arī tas nešķita ticams. Pēdējais "salmiņš" bija iespaidīga planētu aizmetņu sadursme.
Šis scenārijs ne tikai izskaidro CO augsto koncentrāciju, bet arī saskan ar teorētiskajiem modeļiem par planētu veidošanās pirmsākumiem. Tā kā sadursme ir notikusi nesen, aptuveni pirms 200 000 gadiem, zvaigznes gaisma vēl nav paspējusi iznīcināt oglekļa monoksīda krājumus. Ņemot vērā iespaidīgo CO daudzumu, var spriest, ka sadursmē bijuši iesaistīti Zemes izmēra objekti.
Massachusetts Institute of Technology
Komentāri
