- Sākums -
- Visums -
- Citplanētas
Planēta, kurai nevajadzētu būt
Publicēts: 28.08.2009
Planēta Wasp-18b veic pilnu apli ap zvaigzni mazāk kā vienas Zemes dienas laikā. Saskaņā ar vispārpieņemto teoriju, planētai vajadzētu būt sadegušai. Wasp-18b ir planēta, kurai nevajadzētu būt.
Astronomi atzīst, ka šāda orbitālā dinamika liek pārskatīt Johannesa Keplera planētu kustību likumus.
Wasp-18b ir "karstais Jupiters" vārda vistiešākajā nozīmē. Zvaigzne, ap kuru riņķo šis milzis, atrodas aptuveni 330 gaismas gadu attālumā. Planētas gads ir mazāks par vienu Zemes dienu. No vairāk kā 370 jau zināmajām citplanētām šī ir otrā ar tik ciešu orbītu.
Teorētiski tik tuvu riņķojošu planētu, zvaigznei vajadzēja iznīcināt mazāk kā miljons gadu laikā. Zvaigzne Wasp-18 ir vismaz miljards gadus veca. Tā kā planētas veidojas praktiski vienlaicīgi ar zvaigzni, Wasp-18b jau sen vajadzēja būt pārvērstai pelnos.
"Šis ir paradokss," teica Duglass Hamiltons, astronoms no Merilendas universitātes. Viņš pastāstīja, ka eksistē vairāki izskaidrojumi, bet neviens no tiem nav piemērojams šai situācijai pilnībā. "Tā ir nozieguma vieta bez nozieguma ieroča. Kaut kas ir noticis, bet mums pietrūkst galvenā pierādījuma."
Viena no iespējām ir, ka zvaigznei Wasp-18, kas ir līdzīga Saulei, piemīt tūkstošiem reižu mazāka enerģija, nekā tas ir teorētiski pieņemts. Tas nozīmē, ka tā daudz mazākos apmēros bremzē planētu. Šī procesa rezultātā planētas riņķošanas ātrums samazinās ar katru pilnu apli ap zvaigzni. Gala rezultātā planēta vairs nespēj noturēties orbītā un nokrīt uz zvaigznes.
Otrā iespēja ir, ka planēta šajā pozīcijā atrodas salīdzinoši nesen. Iespējams, ka Wasp-18b miljoniem gadu garumā ir ceļojusi arvien tuvāk un tuvāk zvaigznei. No oriģinālās orbītas to ir izsitusi kāda cita planēta.
"Tas gan neatrisina problēmu," teica astrofiziķis Koēls Helljērs, jo planētas mūžs tomēr būtu pārāk īss, lai viņa komandai būtu izdevies atrast Wasp-18b tur, kur tā tika ieraudzīta.
Pēdējā iespēja - "mēs kaut ko nezinām par zvaigznēm un plūdmaiņām," piebilda Hamiltons.
Saules sistēmā līdzīgs noslēpums apvij Marsa pavadoni Fobosu. Tas riņķo ap sarkano planētu tikai 9000 kilometru attālumā. Mēness attālums no Zemes ir aptuveni 40 reizes lielāks. Fobosam vajadzētu nokrist uz Marsa aptuveni 30 miljons gadu laikā, kas ir mirklis 4,5 miljards gadu garajā Saules sistēmas pastāvēšanas laikā.
Atbildes varētu iegūt dažu gadu laikā. Ja Wasp-18b orbīta samazināsies atbilstoši teorētiskajiem aprēķiniem, efektus vajadzētu novērot jau pavisam drīz.
The Los Angeles Times
Komentāri
