Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Nosvērta Marsa izmēra planēta (1179/1)


Publicēts: 19.06.2015

Savulaik kā zinātniskā fantastika šķita iespēja noteikt Zemes izmēra planētas izmērus, ņemot vērā bloķēto zvaigznes gaismas daudzumu. Ne mazāk nereāla šķita iespēja noteikt šādas planētas masu, nosakot tās gravitācijas ietekmi uz zvaigzni. Dažas fantastikas cienīgas idejas tiek realizētas un vēlāk mēs tās uztveram kā pašsaprotamas. Iespējams tieši tādēļ planētu svēršana un mērīšana mūsdienās vairs nav nekas ārkārtējs, kas piesaista mediju un plašākas publikas interesi. Tomēr Kepler-138b ir izņēmums, jo tā ir par Zemi vēl mazāka planēta.

Izmantojot Kepler teleskopa iegūtos datus, zinātnieki ir noskaidrojuši, ka Kepler-138b ir aptuveni uz pusi mazāka nekā Zeme un tās masa ir aptuveni 1/10 daļa no Zemes masas. Tā ir pirmā par Zemi mazākā citplanēta, kurai izdevies noteikt gan masu, gan izmēru.

Lai noteiktu planētas masu, astronomi mēra niecīgās zvaigznes pozīcijas izmaiņas, kuras rodas, planētas gravitācijai ietekmējot zvaigzni. Tas ir liels izaicinājums ar mūsdienās pieejamajām tehnoloģijām noteikt masu planētām, kuru masa ir līdzvērtīga Zemes masai vai pat mazāka. Gadījumos, ja ap zvaigzni riņķo vairākas planētas, kuru orbītas atrodas salīdzinoši cieši viena pie otras, zinātnieki izmanto citu metodi planētu masas noteikšanai.

Daniēls Džontofs-Haters no Pensilvānijas štata universitātes vadīja pētnieku grupu, kuras mērķis bija noteikt visu trīs ap zvaigzni Kepler-138 riņķojošo planētu masu, analizējot to tranzītu laikus.

"Ikviena no planētām periodiski palēnina vai paātrina savu kustību orbītā, jo to ietekmē pārējo planētu gravitācija. Nelielās izmaiņas tranzītu laikos ļauj mums noteikt planētu masu," paskaidroja Džontofs-Haters.

Katru reizi, kad planēta šķērso zvaigznes disku, tā bloķē nelielu daļu zvaigznes gaismas, tādejādi ļaujot astronomiem noteikt planētas izmērus. Tā Kepler teleskops ir atklājis tūkstošiem planētu kandidātu ap citām zvaigznēm.

Nosakot izmēru un masu, tālāk var aprēķināt blīvumu, kas savukārt ļauj secināt, no kā planēta pārsvarā ir veidota - cietajiem iežiem, ūdens vai gāzēm. Kepler-138b gadījumā planētas blīvums ir līdzīgs Zemes vai Marsa blīvumam, bet, lai apgalvotu, ka šī planēta tiešām pieder cieto iežu planētu grupai, ir jāveic papildus pētījumi.

Kepler-138b orbīta atrodas vistuvāk zvaigznei Kepler-138. Zvaigzne ir aptuveni uz pusi mazāka nekā Saule un aptuveni par 30% vēsāka. Kepler-138 sistēma atrodas 200 gaismas gadu attālumā Liras zvaigznājā. Abas ārējās planētas - Kepler-138c un Kepler-138d ir aptuveni tikpat lielas kā Zeme. Visticamāk, ka Kepler-138c ir cieto iežu planēta, bet Kepler-138d blīvums ir mazāks. Visas planētas atrodas pārāk tuvu zvaigznei, lai uz to virsmas varētu pastāvēt šķidrs ūdens. Attiecīgi, uz šīm planētām mums pazīstamās dzīvības formas nevarētu eksistēt.

"Būtiskās abu ārējo planētu blīvuma atšķirības vēsta, ka ne visas Zemes izmēra planētas ir cietas," piebilda Žaks Lisjē no NASA Eimsa Izpētes centra. "Turpmākā mazo planētu izpēte palīdzēs labāk izprast dabā pastāvošo daudzveidību, kā arī noteikt, vai Zemei līdzīgas cietās planētas ir bieži sastopamas."

20. gadsimta sākumā astronomi pētīja zvaigznes, klasificēja tās, lai saprastu, kāda tipa zvaigznes un cik daudz sastopamas galaktikā. 21. gadsimtā astronomi to pašu dara ar planētām, lai noskaidrotu, cik daudz kādas planētas mājo Piena Ceļa galaktikā. Iegūtās zināšanas palīdzēs plānot nākamās misijas, kuru mērķis būs ne tikai atrast planētas, bet jau veikt to detalizētāku analīzi, iespējams, lai noskaidrotu, vai tās ir piemērotas mums pazīstamām dzīvības formām.

NASA

Komentāri

  1. compensa tieši 9.07.2015 domāja šādi:

    Jā, to tikai NASA zin!






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE