- Sākums -
- Visums -
- Citplanētas
Nofotografēta vēl viena citplanēta
Publicēts: 1.07.2010
Ap Saulei līdzīgu zvaigzni 1RXS J160929.1-210524 riņķo planēta, kura ir aptuveni astoņas reizes masīvāka nekā Jupiters. Šī planēta atrodas aptuveni 300 reizes tālāk no zvaigznes nekā Zeme no Saules. Izmantojot Gemini observatorijas adaptīvās optikas tehnoloģiju, ir izdevies tiešā veidā nofotografēt šo citplanētu un reģistrēt tās spektru.
Pirmo reizi par šo planētu sistēmu 2008. gada septembrī ziņoja Deivids Lafrenjērs no Toronto universitātes. Pētījumus vajadzēja turpināt, lai apstiprinātu, ka planēta un zvaigzne tiešām atrodas vienā sistēmā un ir saistītas ar gravitācijas saitēm.
"2008. gadā mēs zinājām, ka tur ir jauns, planētas masas objekts, kas atrodas netālu no Saulei līdzīgas zvaigznes," atcerējās Lafrenjērs.
Tas, ka šie objekti atradās tik tuvu viens otram, varēja nozīmēt, ka tie ir savstarpēji saistīti. Tomēr tas bija jāpierāda, jo, lai arī niecīga, bet pastāvēja iespēja, ka tie tikai izskatās saistīti.
"Mūsu jaunākie novērojumi izslēdz šo iespēju un apstiprina, ka planēta un zvaigzne ir saistītas viena ar otru," apstiprināja Lafrenjērs.
Sistēma, kuras centrā atrodas zvaigzne 1RXS J160929.1-210524, ir unikāls gadījums, kas izaicina planētu veidošanās teorijas, jo planēta atrodas ārkārtīgi tālu no savas zvaigznes, ap kuru tā riņķo.
"Šīs planētas atrašanās vieta varētu nozīmēt to, ka dabā pastāv vairāk nekā viens mehānisms, kā veidojas planētas," piebilda pētījuma līdzautors Rejs Džajavardhans no Toronto universitātes. "Tā varētu vēstīt arī par visai vētrainu sistēmas veidošanās sākumposmu, kad mijiedarbība starp jaundzimušajām planētām, ir izmetusi dažas no tām nomalē."
Šī ir pirmā planēta, kura riņķo ap Saulei līdzīgu zvaigzni un kuru ir izdevies nofotografēt tiešā veidā. Zinātniekiem ir izdevies reģistrēt arī pašas planētas spektru.
"Spektrā mēs redzam absorbcijas līnijas, kuras liecina par ūdens tvaika, oglekļa monoksīda un molekulārā ūdeņraža esamību planētas atmosfērā," pastāstīja Lafrenjērs.
Ir zināms, ka šajā sistēmā tuvāk zvaigznei neatrodas planētas, kuras ir tikpat masīvas vai masīvākas nekā Jupiters. Turpmākie novērojumi varētu palīdzēt noskaidrot, kā radusies šī tālā planēta. Dažu gadu laikā, iespējams, izdosies novērot nelielas izmaiņas planētas un zvaigznes kustībā. Pētījuma līdzautors Martens van Kerkvijks uzskata, ka šīs atšķirības būs niecīgas, jo īsākais iespējamais orbitālais periods ir vairāk nekā tūkstots gadu. Viņš cer, ka izmantojot Gemini observatorijas teleskopus, būs iespējams izmērīt zvaigznes relatīvo ātrumu attiecībā pret zvaigzni. Tas palīdzēs noskaidrot, vai orbīta ir cirkulāra, kas liecinātu, ka planēta, visticamāk, ir izveidojusies tik tālu, vai elipsveida, kas varētu apstiprināt pieņēmumu, ka planēta izveidojusies tuvāk zvaigznei, bet vēlāk izmesta nomalē.
Zvaigzne 1RXS J160929.1-210524 atrodas aptuveni 500 gaismas gadu attālumā jaunu zvaigžņu grupā, kas tiek dēvēta par Augšējo Skorpiona asociāciju. Tās veidojušās pirms aptuveni 5 miljoniem gadu. Grupā ietilpst aptuveni 85 zvaigznes. Planētas temperatūra ir aptuveni 1500 K - daudz karstāka nekā Jupiters, uz kura atmosfēras temperatūra ir aptuveni 160 K. Zvaigznes masa ir aptuveni 85% no Saules masas. Sistēmas vecums izskaidro planētas augsto temperatūru. Planētas saraušanās gravitācijas ietekmē nodrošina temperatūras straujo kāpumu. Kad šī fāze būs beigusies, planēta lēnām atdzisīs. Pēc miljardiem gadu tā būs tikpat vēsa kā Jupiters.
Novērojumos tika izmantota NIRI infrasarkano staru diapazona sistēma un Altair adaptīvās optikas sistēma, kas uzmontēta uz Gemini ziemeļu teleskopa.
"Bez adaptīvās optikas mēs šo planētu vienkārši neredzētu," teica Lafrenjērs. "Atmosfēra tik ļoti izkropļo zvaigznes attēlu, ka tas izplešas un zvaigznes spožums pārspēj planētas blāvo spīdējumu. Adaptīvā optika šo atmosfēras radīto defektu novāc un ļauj labāk saskatīt blāvus objektus zvaigznes tuvumā."
The Gemini Observatory
Komentāri
