Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Ne vienmēr skābeklis nozīmē dzīvību (580/0)


Publicēts: 19.08.2016

GJ 1132b ir intriģējoša planēta. Tā riņķo ap zvaigzni, kas atrodas nieka 39 gaismas gadu attālumā. Par spīti faktam, ka temperatūra uz tās virsmas visticamāk ir aptuveni 230 grādi pēc Celsija, šo planētu varētu ieskaut atmosfēra. Kāda tā būtu? Vai blīva un mitra vai retināta un sausa? Jaunākie pētījumi liecina, ka otrais ir ticamāks variants šīs planētas gadījumā.

Hārvardas-Smitsona Astrofizikas centra astronome Laura Šēfere kopā ar kolēģiem izpētīja, par ko būtu pārvērtusies GJ 1132b atmosfēra, ja tā sākotnēji būtu bijusi mitra un ar ūdeni bagāta. Planēta riņķo ap zvaigzni tikai 2,2 miljonu kilometru attālumā. Tā pastāvīgi saņem daudz ultravioletā starojuma, kas sagrauj ūdens molekulas. Atbrīvotais ūdeņradis un skābeklis aizplūst kosmosā. Tā kā ūdeņradis ir vieglāks, tas aizplūst ātrāk nekā smagākais skābeklis.

"Uz vēsākām planētām skābeklis varētu liecināt par to, ka planēta ir piemērota dzīvībai, vai ka uz tās pastāv dzīvība. Bet uz tik karstas planētas kā GJ 1132b, tas liecina par pretējo - planēta ir uzcepta un sterila," skaidroja Šēfere.

Tā kā ūdens tvaiks uztur siltumnīcas efektu, planētas atmosfēra varēja pastiprināt karstumu, kuru radīja zvaigznes starojums. Tā rezultātā GJ 1132b virsma varēja palikt izkusušā stāvoklī miljoniem gadu. Šis magmas okeāns varēja absorbēt daļu skābekļa. Saskaņā ar Šēferes un kolēģu izstrādāto modeli, izkususī virsma absorbēja aptuveni 1/10 daļu no skābekļa, kas radās, sabrūkot ūdens molekulām. Lielākā daļa no atlikušajiem 90% aizplūda kosmosā, bet neliela daļa varēja saglabāties atmosfērā.

"Šī varētu būt pirmā Zemei līdzīgā planēta, kuras atmosfērā tiktu konstatēts skābeklis," teica pētījuma līdzautors Robins Vordsvorts.

Ja GJ 1132b atmosfērā vēl ir atlicis skābeklis, ar tādiem teleskopiem kā Lielais Magelāna teleskops un Džeimsa Veba teleskops, to varētu konstatēt.

Magmas okeāna atmosfēras modelis varētu palīdzēt zinātniekiem saprast, kā laika gaitā ir attīstījusies Venēra, uz kuras tās pirmsākumos varēja būt tikpat daudz ūdens kā uz Zemes. Līdzīgi kā GJ 1132b gadījumā, arī Venēras ūdeni iespējams ir sagrāvusi Saules gaisma, bet tās mūsdienu atmosfērā vēl ir atrodams skābeklis.

Šēfere uzskata, ka viņu izveidotais modelis varētu palīdzēt analizēt arī citas Zemei līdzīgās citplanētas. Piemēram, TRAPPIST-1 sistēmā atrodas trīs planētas, kas atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā. Tā kā tās ir vēsākas nekā GJ 1132b, iespēja, ka uz tām ir saglabājusies atmosfēra, ir lielāka.

 

Harvard-Smithsonian Center for Astrophysics

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE