- Sākums -
- Visums -
- Citplanētas
Ne tik tālā galaktikā...
Publicēts: 17.12.2015
Līdz "Zvaigžņu karu" pirmizrādei atlikusi viena diena. Pavisam drīz skatīsim mūsdienu datorgrafikas uzburtās pasaules, kuras apdzīvo fantastiskas būtnes. Ja aizdomājas, tad tāltālās galaktikas planētas un to pavadoņi nemaz nešķiet tik eksotiski, jo tepat mūsu galaktikā atrodas reālas planētas, kuras atgādina Zvaigžņu karu sērijās redzēto.
Apstiprināto citplanētu skaits tuvojas 2000. Dzīvība pagaidām nav atklāta ne uz vienas no šīm planētām, tādēļ mēs nezinām, vai uz kādas no tām mājo kaut baktērijām līdzīgi organismi. Zinātnieki turpina meklēt gan Zemes dubultnieci, gan dzīvības formas ārpus mūsu planētas.
Viena no planētām, kura pieder pie Zemei līdzīgajām, ir Kepler-452b. Šāda varētu būt Koruskanta - tehnoloģiski attīstīta pasaule, kur visa planētas virsma ir viena vienīga pilsēta. Kepler-452b atrodas sistēmā, kura ir aptuveni 1,5 miljardus gadus vecāka nekā Saules sistēma. Tehnoloģiski attīstītai civilizācijai tas nozīmētu vēl ilgāku laiku attīstībai. Iespējams, ka šīs planētas iedzīvotāji ir ne tikai pārvērtuši visu planētu milzīgā pilsētā, bet arī veido tās klimatu. Zvaigznei novecojot, uz planētas temperatūra paaugstinās, tādēļ bez klimata iespaidošanas tur neiztikt.
Gāzu planētu atmosfēras ieguve tiek bieži izmantota zinātniskajā fantastikā. Arī Zemes zinātnieki ir pētījuši šo jautājumu un secinājuši, ka hēlija-3 un ūdeņraža gāzes var izdalīt no Urāna vai Neptūna atmosfēras. Starp atklātajām citplanētām ir ne viena vien gāzu planēta. "Zvaigžņu karu" visumā mēs tiekam iepazīstināti ar Bespīnu, kuras atmosfērā ir uzbūvēta Mākoņu pilsēta. Tās iedzīvotāji iegūst gāzes no planētas atmosfēras.
Liela daļa līdz šim atklāto citplanētu ir tā dēvētie "karstie Jupiteri", planētas, kuras atrodas pārāk tuvu zvaigznei. Uz tām valdošie apstākļi gan nav piemēroti lidojošo pilsētu celtniecībai. Tomēr pavisam nesen zinātniekiem, izmantojot 3,6 metru teleskopu La Siljas observatorijā, izdevās atklāt Jupitera dubultnieku, kas riņķo ap Saule līdzīgu zvaigzni HIP 11915 aptuveni tādā pašā attālumā kā Jupiters no Saules. Tā kā zvaigzne HIP 11915 ir līdzīga vecuma un sastāva kā Saule, tad var spekulēt, ka tās planetārā sistēma ir līdzīga mūsējai. Zvaigzne atrodas 186 gaismas gadu attālumā no Zemes.
Bespīnas piemērotību lidojošo pilsētu celtniecībai noteica arī fakts, ka tās atmosfērā ir elpošanai derīgs atmosfēras slānis. Mūsdienās izmantotā tehnoloģija ļauj veikt atmosfēru izpēti milzu planētām. Tehnoloģijai progresējot, arī mazo, Zemei līdzīgo citplanētu atmosfēras vairs nebūs noslēpumā tītas.
Vai atceraties episko cīņu starp Anakinu un Obi Van Kenobi uz lavas klātās Mustafaras? Arī šādu planētu ir ne mazums tepat mūsu galaktikā. Piemēram, Kepler-10b un Kepler-78b abas ir Zemes izmēra planētas, kuru virsmas vairāk atgādina versmainu elli. Kepler-78b ir aptuveni par 20% lielāka nekā Zeme un aptuveni divas reizes masīvāka. Tās blīvums liecina, ka tā varētu būt veidota no cietajiem iežiem un dzelzs. Tomēr tā atrodas tik tuvu zvaigznei, ka raktuvju bizness un arī divkauja ar gaismas zobeniem tur nebūtu pārāk prātīga nodarbe.
Kepler-10b nav labāka. Šī ir pirmā Zemei līdzīgā planēta, kas tika atklāta ar Kepler teleskopa palīdzību. Tā riņķo ap zvaigzni aptuveni 20 reizes tuvāk nekā Merkurs ap Sauli. Virsmas temperatūra tur pārsniedz 1300 grādus pēc Celsija. Šādā karstumā ir iztvaikojusi visa atmosfēra un virsma ir izkususi.
Karstuma rekordiste ir CoRoT-7b, kura sakarst līdz aptuveni 2000 grādiem. Tās diametrs ir aptuveni par 70% lielāks nekā Zemes izmēri un tā ir piecas reizes masīvāka par mūsu planētu. Zvaigzne atrodas aptuveni 480 gaismas gadu attālumā no Zemes.
Savukārt planēta OGLE-2005-BLG-390, kas nodēvēta par Hotu, ir auksta super-Zeme. Tās masa aptuveni piecas reizes pārsniedz Zemes masu. Virsmas temperatūra uz šīs planētas ir aptuveni -220 grādi pēc Celsija. Visticamāk nekādas dzīvības formas šādā aukstumā nespēj pastāvēt. OGLE-2005-BLG-390 tika atklāta 2005.gadā, izmantojot mikrolēcošanas metodi.
Lai apciemotu aukstas pasaules, mums tomēr nevajadzētu ceļot 20 000 gaismas gadus tālu. Tepat Saules sistēmā ir vairāki intriģējoši objekti, uz kuriem ir ļoti auksts. Piemēram, Saturna pavadonis Titāns, uz kura 2005.gadā nosēdās Huygens zonde. Aiz ogļūdeņražiem bagātās un blīvās atmosfēras slēpjas metāna ezeri. Tur ir tik auksti, ka ūdens ledus tur ir ciets kā klints.
Tikpat ievērojams aukstums valda uz Saturna pavadoņa Encelada un Jupitera Eiropas. To dzīlēs varētu atrasties šķidra ūdens okeāns, kurā varētu mājot primitīvas dzīvības formas.
"Zvaigžņu karu" sāgas pirmsākumos iepazināt Lūka Skaivokera mājas - planētu Tatuīnu, kas ir skarba, tuksnešaina planēta, kuru apspīd divas zvaigznes. Kepler-16b ir citplanēta, kas arī riņķo ap divām zvaigznēm. Tā visticamāk ir auksta pasaule, kura izmēros vairāk līdzinās Saturnam. Planētas orbīta atrodas arpus dzīvībai labvēlīgās zonas, kur varētu pastāvēt šķidrs ūdens. Abas zvaigznes ir arī aukstākas nekā Saule.
Arī Kepler-453b ir milzu planēta, kas riņķo ap divām zvaigznēm. Šīs planētas, pareizāk sakot tās iespējamo pavadoņu izredzes ir daudz labākas, jo tā atrodas zonā, kur var pastāvēt šķidrs ūdens uz planētas virsmas.
Savukārt Kepler-22b ir Kamino līdziniece. Tā ir super-Zeme, kuru varētu klāt pasaulplašs okeāns. Tā kā planētas rādiuss 2,4 reizes pāsniedz Zemes izmērus, tikpat labi tā varētu būt arī gāzu planēta. Tomēr, ja tā būtu ūdens klāta pasaule, Masačūsetsas Tehniskā institūta (MIT) zinātnieku veiktais pētījums liecina, ka tā varētu būt pat apdzīvojama, ja tās ass būtu novietota līdzīgi kā Urānam Saules sistēmā. Šādas ūdenspasaules vidējā virsmas temperatūra būtu 15,5 grādi pēc Celsija. Agrāk zinātnieki uzskatīja, ka uz šādas planētas būtu pārāk karsts Saules apspīdētajā pusē, bet pārāk auksts nakts pusē. MIT modelis liecina, ka pat relatīvi sekls okeāns, kas būtu ne vairāk kā 50 metrus dziļš, spētu absorbēt karstumu vasarā un atdot to ziemā. Tādejādi visu gadu uz šīs planētas valdītu maigi un patīkami, pavasarim līdzīgi apstākļi. Piedevām, sekls okeāns būtu ideāls Kamino tipa platformu būvēšanai.
"Džedaju atgriešanās" filmā parādījās Endora, pavadonis, kas riņķo ap milzu planētu. Pavadoņu atklāšana, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, vēl ir savos attīstības pirmsākumos. 2014.gadā ar mikrolēcošanas metodi, iespējams, tika novērots citplanētas pavadonis. Tā kā šo mikrolēcošanas notikumu nav iespējams atkārtot, pavadoņa esamība tā arī paliks noslēpumā tīta. Ja pavadonis eksistē, tas riņķo ap planētu, kura nav piesaistīta kādai zvaigznei un klejo brīvi kosmosā.
Iespējams, ka drīzumā citplanētu pavadoņi varētu "uzpeldēt" arvien biežāk, jo Hārvardas universitātes paspārnē ir izveidots projekts HEK, kura ietvaros tiks analizēti Kepler teleskopa dati, lai meklētu citplanētu pavadoņu atstātos signālus. 2015.gada sākumā zinātnieki izpētīja aptuveni 60 Keplera atklātās planētas un secināja, ka mūsdienu tehnoloģijas pieļauj šādu signālu reģistrēšanu.
Pavadoņu atklājumi būtiski izmainīs ārpuszemes dzīvības meklēšanas ideoloģiju. Ja pavadoņi riņķo ap planētu dzīvībai labvēlīgajā zonā, to skaits var pārsniegt planētu skaitu.
"Zvaigžņu kari" parādīja, ka planētu iznīcināt it ļoti viegli. Princeses Lejas dzimto planētu Alderānu vienā mirklī putekļos saberza Impērijas jaunais ierocis - Nāves zvaigzne. Mūsu galaktikā notiekošais neatpaliek no filmā redzētā. 2015.gadā Čandras Rentgenstaru observatorija novēroja, kā baltais punduris aprij gabalos sarautas planētas atliekas. Savukārt Kepler teleskops novēroja planētas atliekas, kas riņķoja ap balto punduri.
Lai jums jauka skatīšanās un atcerieties, ka realitāte ir ne mazāk aizraujoša par fantastiku!
NASA JPL
Komentāri
