Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

MOA-2007-BLG-192Lb (2312/0)


Publicēts: 3.06.2008

Starptautiska zinātnieku komanda Deivida Bennetta vadībā ir atklājuši planētu ārpus Saules sistēmas, kuras masa tikai trīs reizes pārsniedz Zemes masu. Zvaigznes masa, ap kuru riņķo šī planēta ir tik niecīga, ka tās kodolā iespējams nenotiek kodolreakcijas.

Planēta MOA-2007-BLG-192Lb ir rekordiste - mazākā līdz šim atklātā planēta, kas riņķo ap citu zvaigni. Zvaigzne, kas katalogos meklējama pēc numura MOA-2007-BLG-192L, atrodas aptuveni 3000 gaismas gadu attālumā. Zvaigznes masa ir aptuveni 6 - 8 % no Saules masas. Tā pieder brūno punduru tipam. Nav skaidrs vai zvaigznes masa ir pietiekama, lai tās kodolā notiktu kodolreakcijas.

"Mūsu atklājums pierāda, ka pat mazas masas zvaigznēm var būt planētas," pastāstīja Bennetts. "Līdz šim nevienai zvaigznei, kuras masa bija mazāka par 20% no Saules masas, nebija atklātas planētas. Šis atradums rosina domāt, ka ap mazām zvaigznēm riņķo planētas, kuru masa ir daudz tuvāka Zemes masai. Izmantojot nākotnē plānoto Džeimsa Veba teleskopu, būtu iespējams meklēt dzīvības pazīmes uz planētām, kas riņķo ap mazām zvaigznēm, kuras savukārt atrodas netālu no Saules."

Planēta tika atklāta, sadarbojoties MOA un OGLE komandām un izmantojot gravitācijas mikropalielināšanas metodi. Šī metode balstās uz efektu, ka gaisma izliecas, apejot lielāku objektu, kura gravitācija darbojas kā palielināmais stikls. Alberts Einšteins bija šīs idejas autors. Vēlāk patiešām pierādījās, ka tādejādi aiz palielinošās zvaigznes esošās zvaigznes gaisma paliek izteikti spožāka. Šī metode ir derīga tikai tad, ja teleskops atrodas perfektā līnijā gan ar palielinošo, gan palielināmo zvaigzni. Šāda perfekta nolīdzināšanās parasti ilgst ļoti īsu laika sprīdi, kā arī ir reti sastopama.

Atklājums tika izdarīts, izmantojot MOA-II teleskopu, kas atrodas Jaunzēlandē, kombinējot to ar MOA-cam3 kameru, kas spēj novērot debesu apgabalu, kas 13 reizes pārsniedz pilna Mēness izmērus.

"Jaunā MOA teleskopa-kameras sistēma ļauj mums novērot gandrīz vai visus zināmās mikropalielināšanas pozīcijas, lai meklētu planētu signālus," piebilda Bennetts. "Bez šīs tehnoloģijas mēs nebūtu atklājuši jauno planētu."

Lai precizētu zvaigznes masu, pētījumam tika pieslēgts VLT ESO teleskops Čīlē. Iegūtie attēli liecina, ka zvaigzne ir vai nu brūnais punduris, vai nu ļoti nelielas masas zvaigzne.

Planēta riņķo ap zvaigzni attālumā, kādā atrodas Venēra no Saules. Pati zvaigzne ir 3000 līdz 1 miljons reižu tumšāka par Sauli, atkarībā no tās masas, tādēļ planētas atmosfēra ir aukstāka nekā uz Plutona. Visticamāk, ka planētai ir bieza un blīva atmosfēra, kas zemākos platuma grādos varētu būt siltāka. Iespējams, ka virsmu papildus silda planētas iekšienē notiekošās kodolreakcijas. Teorētiķi domā, ka planētas virsmu klāj dziļš okeāns.

Pētījuma rezultāti apstiprina jau 1996. gadā Bennetta un Sun Hong Rie izteikto prognozi, ka mikropalielināšanas metode ir izmantojama arī Zemes izmēra planētu noteikšanai.

"Es pastāvu uz to, ka pirmā Zemes masa planēta tiks atklāta ar mikropalielināšanas metodi," piebilda Bennetts. "Bet mums jārīkojas ātri, lai paspētu pirms radiālā ātruma metodes un NASA Keplera projekta, kas tiks palaists 2009. gada sākumā."

University of Notre Dame

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE