- Sākums -
- Visums -
- Citplanētas
Mazākā varētu izrādīties vēl mazāka
Publicēts: 20.01.2009
Jaunākie pētījumi liecina, ka MOA-2007-BLG-192-L b, kas ir mazākā citplanēta, kāda jebkad ir atklāta, varētu izrādīties vēl mazāka, nekā sākumā tika domāts. Lielākā daļa planētu, kas atklātas ārpus Saules sistēmas, ir simtiem reižu masīvākas par Zemi. 2008. gadā astronomiem izdevās "noķert" planētu, kura ir tikai 3 reizes masīvāka par Zemi. Tā riņķo ap kādu nelielu zvaigzni, kas atrodas aptuveni 3000 gaismas gadu attālumā.
Planētu atklāja, izmantojot gravitācijas mikropalielināšanas tehniku. Zemei tuvāk esošā zvaigzne aiziet priekšā tālākai zvaigznei. Tālākās zvaigznes gaismu izliec tuvākās zvaigznes gravitācija. Tā rezultātā tālāk esošā zvaigzne paliek spožāka. Ja ap tuvāk esošo zvaigzni riņķo planēta vai vairākas, to gravitācija pastiprina efektu.
Sākotnēji zinātnieku komanda domāja, ka zvaigzne, ap kuru riņķo planēta, ir brūnais punduris. Tādejādi, aprēķinot planētas masu, tā izrādījās aptuveni 3,3 reizes masīvāka par Zemi. Pētījumus turpinot, atklājās, ka zvaigzne tomēr ir daudz smagāka. Jean-Philippe Beaulieu no Parīzes astrofizikas institūta informēja Karalisko astronomijas biedrību, ka planētas masa atteicīgi varētu būt tikai 1,4 reizes lielāka nekā Zemes masa. Tādejādi MOA-2007-BLG-192-L b var uzskatīt par Zemes māsu.
Skots Gaudi, asociētais profesors no Ohaijo štata universitātes, kurš pats nepiedalījās pētījumā, piebilda, ka "šis ir ļoti nozīmīgs rezultāts, jo tā ir Zemes masai vistuvākā planēta, kāda līdz šim ir atklāta. Zemes masas planētas atklāšana ir citplanētu meklējumu "Svētais grāls". Šobrīd mēs atrodamies tam ļoti tuvu."
Astronomu komanda plāno turpināt pētījumus aprīlī un maijā, izmantojot VLT teleskopu Čīles ziemeļos.
Ja apstiprināsies, ka planētas izmēri ir daudz tuvāki Zemes izmēriem, nav skaidrs, vai uz šīs planētas var pastāvēt dzīvība, jo tā riņķo ap ļoti nespodru sarkano punduri. Visticamāk, ka uz šīs planētas valda tāds pats aukstums kā uz Plutona Saules sistēmā, neskatoties uz to, ka planēta ap zvaigzni riņķo tādā pašā attālumā kā Venēra no Saules. Ja uz tās būtu blīva un bieza atmosfēra, pastāv cerības, ka virsma varētu būt siltāka.
New Scientist
Komentāri
