- Sākums -
- Visums -
- Citplanētas
Katrai zvaigznei pa planētai!
Publicēts: 5.11.2013
Šonedēļ zinātnieki no visas pasaules pulcējās otrajā Keplera Zinātnes konferencē, lai apspriestu jaunākos Keplera teleskopa datu analīzes rezultātus. Tie ne tikai ir vairojuši planētu kandidātu skaitu, bet arī stiprinājuši pārliecību, ka planētas nav nekāds retums. Zinātnieki lēš, ka ap lielāko daļu mūsu galaktikas zvaigžņu riņķo vismaz viena planēta.
Keplera misijas komanda paziņoja par 833 jaunu planētu kandidātu atklāšanu. 10 no šīm kandidātēm ir ne vairāk kā divas reizes lielākas nekā Zeme un to orbītas atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā ap zvaigzni, kurā valdošā temperatūra pieļauj šķidra ūdens eksistenci.
Pirms gada Keplera misijas komanda paziņoja par pirmo apstiprināto planētu Kepler 22b, kura atradās dzīvībai labvēlīgajā zonā. Kopš tā laika ir apstiprinātas vēl četras planētas, kuras riņķo dzīvībai labvēlīgajā zonā. Divas no tām atrodas vienā planētu sistēmā.
"Keplera misijas rezultātu ietekmi uz citplanētu izpēti un zvaigžņu astrofiziku lieliski ilustrē fakts, ka konferenci apmeklē gandrīz 400 zinātnieki no 30 dažādām valstīm," teica Keplera zinātniskās misijas vadošais pētnieks Viljams Boruckis no NASA Eimsa Izpētes centra.
Pirmajos trīs gados Keplera misijas datu analīzes rezultāts ir 3538 planētu kandidāti. SETI Institūta zinātnieka Džeisona Roves pētījums liecina, ka pastāv tendence, ka lielākais pieaugums ir tieši Zemes izmēra planētu grupā.
Neatkarīga statistiskā analīze, kuru veica Ēriks Petigura no Kalifornijas universitātes, liecina, ka ap vienu no piecām Saulei līdzīgām zvaigznēm dzīvībai labvēlīgajā zonā riņķo planēta, kura ir ne vairāk kā divas reizes lielāka par Zemi.
Keplera iegūtie dati ir būtiski papildinājuši astroseismoloģijas zināšanu bāzi. Astroseismoloģija ir zinātne, kas pēta zvaigžņu iekšējo struktūru, analizējot spīdekļa dzīlēs radušos skaņas viļņus. Tie, līdzīgi kā skaņas viļņi zemestrīču laikā ļauj ielūkoties Zemes dzīlēs, palīdz izprast zvaigžņu uzbūvi.
"Zvaigznes ir galaktikas pamatsastāvdaļa, kas nosaka galaktikas attīstību un sniedz drošu patvērumu planētām. Pētot zvaigznes, mēs pētām galaktiku un mūsu vietu tajā," teica astrofizikas profesors Viljams Čaplins no Birmingemas universitātes Lielbritānijā. "Keplers ir pilnībā izmainījis astroseismoloģiju, nodrošinot mūs ar augstas kvalitātes datiem, kas aptver tūkstošiem zvaigžņu. Pirms dažiem gadiem par šādu informāciju mēs varējām tikai sapņot."
Četru gadu ilgās misijas laikā Keplers novēroja vairāk nekā 150 000 zvaigžņu spožuma izmaiņas, reģistrējot mērījumus reizi 30 minūtēs. Lai arī šobrīd teleskops ir beidzis savu darbību, misijas datu analīze turpināsies un neapšaubāmi tiks atklāta ne viena vien interesanta planēta.
NASA
Andis tieši 5.11.2013 domāja šādi:
A kā astroseismoloģija uztver skaņas viļņus no zvaigznēm?
Redaktors tieši 5.11.2013 domāja šādi:
Šīs vibrācijas izpaužas kā zvaigznes gaismas pulsēšana, kas arī tiek analizēta. Šo informāciju iespējams interpretēt kā skaņu.
šeit var paklausīties, kā skan Saule: http://soi.stanford.edu/results/sounds.html
Te gana labi izskaidrota helioseismoloģija (Saules seismoloģija) - http://solar-center.stanford.edu/singing/