Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Kad planēta dzīvošanai neder (5033/0)


Publicēts: 27.10.2009

No vairāk kā 400 citplanētām, kas ir atklātas līdz šim brīdim, tādu, uz kurām varētu pastāvēt dzīvība zemiešu izpratnē, praktiski nav. Ja planēta dzīvošanai neder, varbūt ir vērts pievērsties tās pavadoņiem? Izrādās, ka citplanētu pavadoņus būtu iespējams sameklēt, izmantojot mūsdienās pieejamās tehnoloģijas.

Pirms aptuveni 40 gadiem Apollo astronauti izkāpa uz Mēness. Zemes pavadonis kļuva apdzīvots, lai gan tikai uz īsu laiku. Līdz šim brīdim Saules sistēmā nav zināms neviens pavadonis, uz kura būtu cilvēkiem labvēlīgi apstākļi dzīvošanai. Astronomi uzskata, ka šādus pavadoņus varētu atrast ap citplanētām.

"Citplanētu pavadoņi ir ne mazāk interesanti kā pašas citplanētas," pastāstīja Deivids Kipings.

Mūsu pašu Saules sistēmā pavadoņi kļūst par vienu no galvenajiem misiju mērķiem. Ja mēs lūkojamies tālāk, tad zinātnieki ap citām zvaigznēm ir spējuši atrast tikai citplanētas.

Kipings uzskata, ka situāciju var mainīt. Viņš kopā ar kolēģiem ir izstrādājis jaunu metodi, ar kuru varētu meklēt pavadoņus, izmantojot patlaban pieejamās tehnoloģijas, ieskaitot nesen startējušo Keplera teleskopu. Pamatojoties uz aprēķiniem, NASA Keplera teleskops spētu atrast citplanētas pavadoni dzīvībai labvēlīgā reģionā ap zvaigzni, kura atrodas ne tālāk kā 500 gaismas gadu attālumā no Zemes.

Mūsu Saules sistēmā ir 8 planētas un 170 pavadoņi. Lielākā daļa no tiem ir auksti, nedzīvi klints bluķi. Jupitera Eiropa un Saturna Encelads varētu būt derīgi dzīvošanai, vismaz dažām no mums zināmajām dzīvības formām.

Citās zvaigžņu sistēmās varētu būt ne mazāk planētu un ne mazāk pavadoņu, no kuriem daži varētu atrasties dzīvībai labvēlīgā zonā, kur varētu pastāvēt šķidrs ūdens.

"Mūsu galaktikā varētu būt tikpat daudz apdzīvojamu pavadoņu cik planētu," teica Kipings.

Astronomi jau agrāk ir apsvēruši iespēju atrast citplanētu pavadoņus, bet daudzās no iespējamajām metodēm bija nepieciešama veiksmīga zvaigznes, planētas un pavadoņa pozīciju sakritība. Kipinga izstrādātā metode paplašina citplanētu pavadoņu atrašanas iespējas.

Kipinga metodes pamatā ir zvaigzni škērsojošas planētas novērojumi. Šobrīd ir zināmas aptuveni 50 planētas, kuras šķērso zvaigznes disku. Astronomi cer, ka ar NASA Keplera un nu jau pagarinātās CoRoT misijas palīdzību izdosies atklāt vēl daudzas šādas citplanētas.

"Ja šādai planētai ir pavadonis, tas radīs novirzes planētas orbītā," skaidroja Kipings. Šīs novirzes izpaudīsies kā nobīde laikā starp divām zvaigznes diska šķērsošanas reizēm. Protams, jāņem vērā, ka nobīdes var radīt arī citi apstākļi - citas planētas, atrašanās perihēlijā un citi iemesli.

Kipinga grupa ir izdomājusi veidu kā izvairīties no neskaidrības. Izmērot izmaiņas ātrumā, ar kādu planēta šķērso zvaigznes disku, iespējams nepārprotami noteikt, ka tas ir pavadonis. Izmērot tranzīta laiku un ilgumu, iespējams noteikt pavadoņa masu un tā orbitālo periodu.

Keplers tikko ir sācis pētīt aptuveni 100 000 zvaigznes, cerot noķert brīdi, kad kādas zvaigznes gaisma mainīsies, pateicoties tam, ka planēta šķērsos zvaigznes disku.

"Keplers sagādās mums labākos mērķus citplanētu pavadoņu meklējumiem," Kipings ir pārliecināts.

Kipinga komanda ir pārbaudījusi pieejamos Keplera datus, izveidojot simulāciju, lai noteiktu, ko iespējams atrast, izmantojot viņu izstrādāto metodi. Labākajā gadījumā - Saturna izmēra planētai, kas atrodas dzīvībai labvēlīgā zonā un riņķo ap nelielu M klases punduri, varētu atrast pavadoni, kura masa būtu piektā daļa no Zemes masas.

Tas šķiet dīvaini, ja ņem vērā faktu, ka Keplers visticamāk nespēs atrast tik mazas planētas. Kipings paskaidroja, ka tranzīta gadījumā planēta ir redzama pateicoties ēnai, bet pavadoņa ēnu nav nepieciešams redzēt. Ar viņa izstrādāto metodi pavadoni varēs noteikt pēc tā gravitācijas ietekmes uz planētu.

Pavadoņu meklēšana nav nekāda jaunas stratēģijas izgudrošana, bet būs nepieciešams rūpīgs darbs, lai no datiem izlasītu iespējamos pavadoņus. "Šobrīd viņi fokusējas uz primāro mērķi - meklē planētas," teica Kipings, kurš uzskata, ka aptuveni 25 000 zvaigžņu no Keplera apskatāmajām varētu būt izmantojamas citplanētu pavadoņu meklējumos.

Tims Brauns, kurš pētīja pirmo tranzītplanētu, meklējot iespējamo pavadoni, uzskata, ka šo potenciālo zvaigžņu tomēr būs mazāk. "Lai izmērītu laiku un ātruma izmaiņas, zvaigznei vajag tranzītplanētu, bet šādu objektu ir salīdzinoši maz," piebilda zinātnieks. Brauns arī apsver citas pavadoņu meklēšanas iespējas, kas varētu būt vieglākas. Piemēram, spožuma samazināšanās, kad citplanētas pavadonis šķērso zvaigznes disku.

Ja šādus pavadoņus izdotos atrast dzīvībai labvēlīgajā zonā, tad atliktu noskaidrot, vai tie ir dzīvībai labvēlīgi. Kā mēs redzam piemērā, kas riņķo pavisam netālu no Zemes, ne visi pavadoņi šajā zonā ir derīgi dzīvošanai.

Kipings šobrīd neplāno iedziļināties šādās detaļās, bet citē citu zinātnieku atzinumu, ka pavadonis, kura masa ir vismaz 1/3 daļa no Zemes masa, ir ar pietiekami spēcīgu magnētisko lauku, ka tā atmosfēra var pastāvēt gana ilgi, lai uz tā attīstītos dzīvība.

Atsevišķos gadījumos varētu pat apsvērt citplanētas pavadoņa atmosfēras analīzi. "Ja mums būtu orbitālais periods, mēs varētu noteikt laiku, kad notiek pavadoņa aptumsums," teica Kipings. Šāda fenomena spektroskopiskā analīze atklātu pavadoņa atmosfēras sastāvu.

Jāsaka gan, ka Kipinga metode Saules sistēmā nedarbotos, jo šeit visi pavadoņi ir pārāk mazi. Lielākais ir Ganimēds, kura masa ir tikai 3% no Zemes masas. Tomēr šim faktam nevajadzētu astronomus atturēt no metodes izmēģināšanas.

"Citplanētas ir sagādājušas ne mazums pārsteigumu, tādēļ es nebrīnītos, ja kādai no tām būtu pietiekami liels pavadonis," noslēdza Kipings.

Astrobiology magazine

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE