- Sākums -
- Visums -
- Citplanētas
Kā sameklēt okeānu
Publicēts: 5.06.2009
Šobrīd ir atklātas vairāk kā 300 citplanētas, no kurām lielākā daļa ir milzu gāzes giganti, kas atrodas vai nu pārāk tuvu, vai pārāk tālu no dzīvībai labvēlīgās zonas. Tuvākajā nākotnē varētu sekot Zemei līdzīgu planētu atklājumi. Iedomājieties pirmo planētu, kura atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā un uz kuras varētu pastāvēt ūdens. Pirmās planētas fotogrāfijas - gaismas pleķītis. Kā noteikt, vai uz planētas ir ūdens?
NASA zinātnieki, kas piedalās Deep Impact/EPOXI projektā, ir izstrādājuši metodi, ar kuras palīdzību varētu noteikt, vai uz citplanētas ir ūdens.
""Bālā zilā lodīte" varētu būt labākā Zemei līdzīgas citplanētas fotogrāfija, kuru mēs iegūtu ar vislabākajiem teleskopiem, kurus plānots uzcelt nākamajās desmitgadēs," stāstīja Nikolass Kovens no Vašingtonas universitātes. "Kā lai uzzina vai tā ir derīga dzīvībai? Ja mēs varētu noteikt, ka uz planētas ir šķidra ūdens okeāni, tas krietni vien palielinātu iespējamību, ka tā ir derīga dzīvībai. Mēs izmantojām augstas izšķirtspējas kameru, kas atrodas uz Deep Impact zondes, lai palūkotos atpakaļ uz Zemi no desmitiem miljonu kilometru liela attāluma. Pamatojoties uz šiem novērojumiem, mēs izstrādājām metodi, ar kuras palīdzību var noteikt okeānu esamību. Šī metode ir balstīta uz planētas izstarotās gaismas izmaiņām tai rotējot."
Mūsu planēta izskatās zilgana, pateicoties atmosfērā izkliedētajiem Saules stariem. Tādēļ arī debesis, ja atrodamies uz Zemes, izskatās zilas. "Mēs pētījām kā zilā nokrāsa mainās laika gaitā. Okeāni ir zilāki nekā kontinenti, kas izskatās sarkanīgi vai oranži, pateicoties tam, ka augsne visvairāk atstaro sarkanās krāsas spektru. Okeāni atstaro zilos, daudz īsākos viļņus," teica Kovens.
Tā kā tieši ekvators saņem visvairāk gaismas un arī EPOXI tobrīd atradās virs ekvatora, pētījumā izveidotās kartes aptver ekvatoru virzienā no austrumiem uz rietumiem. "Mēs varētu kļūdaini planētu noturēt par tuksnešainu, ja ekvatoriālajos rajonos atrastos kontinenti, bet okeāni būtu izvietoti tuvāk poliem," piebilda Kovens.
Izrādās, ka ne tikai ūdens var iekrāsot planētu zilganos toņos. Mūsu pašu Saules sistēmā Neptūns ir zilgans, jo tā atmosfēras augšējos slāņos atrodas metāns. "Tomēr Neptūnam līdzīga pasaule, izmantojot mūsu metodi, izskatītos nemainīgi zila. Tieši zilo toņu izmaiņas palīdz noteikt, vai uz planētas ir okeāni, vai nē," paskaidroja Kovens. "Vēl ir daži pavisam dīvaini varianti, kur iespējama zilgana nokrāsa, kas nav saistīta ar okeāniem, bet tie nav pārāk ticami."
"Lai apstiprinātu okeānu esamību, ir nepieciešams iegūt planētas spektru," pastāstīja pētījuma līdzautors Dreiks Demings no NASA Godārda kosmisko lidojumu centra. Instrumenti, kas sadala gaismu spektrā, tiek piestiprināti pie teleskopa. Katrs elements un molekula absorbē un izstaro specifisku spektru, kas var tikt izmantots kā pirkstu nospiedumi, lai atrastu īsto molekulu. "Ūdens molekulas atrašana citplanētas spektrā var nozīmēt, ka tās atmosfērā ir ūdens tvaiki. Ja uz planētas novērojam zilganas krāsas plankumus, tad tie visticamāk būs šķidra ūdens okeāni. Lai noteiktu precīzu planētas spektru, būs nepieciešami jaudīgi teleskopi kosmosā. Ar mūsu izstrādāto metodi jau tagad var noteikt, vai uz planētas ir okeāni," teica Demings. Metodei nav nepieciešams precīzs spektrs, bet gan tikai ļoti aptuveni dati, lai iegūtu gaismas intensitāti dažādu krāsu joslās.
NASA
Komentāri
