- Sākums -
- Visums -
- Citplanētas
Kā iznīcināt milzi
Publicēts: 10.12.2007
Teorētiķi ir pārliecināti, ka samērā labi zina kā ir veidojušās klinšainās planētas, kad zvaigznes dzimšanas procesā pārpalikušais materiāls "salīp" kopā un izveido apaļas lodes, kas ir spiestas riņķot ap centrālo zvaigzni. Gāzes gigantu rašanās joprojām nav līdz galam izprasta.
Tiem, kas nav tik labi informēti par gāzes gigantiem, gribu atgādināt, ka tieši šī tipa planētas ir tās, kas ir visbiežāk sastaptās jeb atrastās ārpus Saules sistēmas. Jāpiebilst, ka liela daļa no šiem gigantiem atrodas ļoti tuvu zvaigznei un tādejādi ir pakļauti milzīgam karstumam un ātrāk vai lēnāk iztvaiko. Zinātnieki domā, ka šie milži ir veidojušies daudz tālāk no centrālās zvaigznes un vēlāk ir tai pietuvojušies.
Šāda shēma noteikti atstātu milzīgu iespaidu uz jebkuras planetārās sistēmas izveidi, jo gāzes giganti iznīcinātu ikvienu planētu, kas patrāpītos to ceļā uz zvaigzni. Vai ir kāds spēks, kas spēj apstādināt šādu planētu no pilnīgas iznīcības?
Ir daudz jautājumu par šo procesu, bet vienu no tiem zinātnieki jau ir atbildējuši - cik tuvu gāzes gigants var atrasties zvaigznei, lai tā atmosfēra kļūtu nestabila un planēta tiktu nolemta iznīcībai.
"Mēs zinām, ka Jupiteram ir plāna, stabila atmosfēra. Šis gāzes gigants riņķo ap Sauli aptuveni 5 AV (astronomiskās vienības) attālumā, kas ir 5 reizes tālāk kā Zemes attālums no Saules," pastāstīja Tommi Koskinens no Londonas universitātes koledžas. "Pretstatā Jupiteram mums ir zināmas planētas, tādas kā HD209458b, kas ap savu zvaigzni riņķo 100 reizes tuvāk kā Jupiters ap Sauli. Šo planētu atmosfēra ir izpletusies un iztvaiko kosmosā. Mēs vēlējāmies uzzināt, cik tuvu zvaigznei planētai ir jānonāk, lai notiktu neatgriezeniskas izmaiņas un kā šis process notiek."
Tādēļ Koskinena darba grupa paņēma Jupiteru un stūma to tuvāk Saulei. Virtuālu Jupiteru, protams.
"Ja Jupiteru novietotu nedaudz pirms Zemes, aptuveni 0.16 AV attālumā, tas joprojām paliku tāds kāds tagad - ar stabilu atmosfēru," stāstīja Koskinens. "Bet pavirzot to pavisam nedaudz tuvāk Saulei, līdz 0.14 AV, tā atmosfēra destabilizētos, izplestos un sāktu iztvaikot."
Simulācijas rezultātā tika konstatēts arī potenciālais iemesls kādēļ notiek šis katastrofālais atmosfēras zudums.
Milzu planētu dzesē tās vēji, kas riņķo ap to. Tas uztur atmosfēru stabilā stāvkolī. Otrs dzēsēšanas mehānsms ir lādēta ūdeņraža forma H3+, kas atstaro Saules starojumu. Jo tuvāk Jupiters tika vilkts Saulei, jo vairāk tika saražots H3+, tādejādi stabilizējot dzesēšanas mehānismus.
"Mēs atklājām, ka 0.15 AV ir kritiskā robeža, kuru pārkāpjot atpakaļceļa vairs nav," piebilda darba līdzautors Alans Ailvards. "Pavisam nedaudz tuvāk Saulei un molekulārais ūdeņradis paliek nestabils un H3+ vairs netiek saražots." Paškontrolējošais "termostats" sabojājas un planēta burtiski uzvārās.
"Tagad mēs labāk varam saprast gāzes gigantu evolūciju, kas sākotnēji attīstās aukstajās kosmosa dzīlēs kā ledus kodols un miljons gadu laikā pamazām virzas pretī zvaigznei," pastāstīja Ailvards un Stīvs Millers. "Tagad mēs zinām, ka pienāk brīdis, kad gāzes gigants sasniedz punktu, aiz kura nav atpakaļceļa, un tiek nolemts bojāejai."
SPACE.com
Komentāri
