Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Jaunas mājvietas meklējumos (3546/0)


Publicēts: 2.06.2009

Tuvākā Zemei līdzīgā planēta? Iespējams, ka tā ir tepat blakus, domājot kosmiskos mērogos. Divas astronomu komandas - viena no ASV, viena no Eiropas - centīsies atrast planētu, kas, iespējams, riņķo ap Alpha Centauri A vai Alpha Centauri B, zvaigznēm, kas, no Zemes lūkojoties, izskatās kā viens gaismas punkts.

"Es varu saderēt, ka ap šīm zvaigznēm riņķo planētas, kas ir līdzīgas Zemei, Marsam vai Venērai. Vienīgais jautājums ir, vai mēs spēsim tās atrast," pastāstīja astronome Debra Fišere no Sanfrancisko universitātes. Viņa vada pētījumus, kurus finansē ASV valdība. To ietvaros, izmantojot teleskopu Čīlē, tiks veikti 100 000 Centauri sistēmas novērojumi.

Ja astronomiem izdosies atklāt planētas tik tuvu kaimiņos, tā būs satriecoša ziņa. Nenoliedzami, radīsies daudz jautājumu, kā nosūtīt zondi līdz šīm planētām, lai apskatītu tās tuvāk. Lai gan jāsaka, ka līdz zondes nosūtīšanai vēl tāls ceļš ejams.

Starpzvaigžņu lidojumu sarežģītākā daļa ir stapzvaigžņu lidojums. Mēs dzīvojam milzīgu attālumu visumā. Līdz Centauri sistēmai ir ne mazāk kā 4,18x1013 kilometru. Tas ir aptuveni 280 000 reižu tālāk nekā Saule no Zemes. Gaismai vajag nedaudz vairāk kā četrus gadus, lai pārvarētu šo attālumu. Zvaigznes gaisma, ko mēs redzētu šonakt, ir pametusi spīdekli pirms aptuveni 4 gadiem. Voyager I, kas ir vistālāk aizlidojusī cilvēka veidotā zonde, līdz Alpha Centauri lidotu nieka 80 000 gadus, kas kosmiskā mērogā ir nieks, bet cilvēkam nereāls laika posms.

Tradicionālās ķīmiskās degvielas raķetes starpzvaigžņu ceļojumiem ir nelietderīgas. Ceļojumam nepieciešamās degvielas apjomi ir pārmēru milzīgi. Ar kodoldegvielu un elektrību darbināmās dzinēju sistēmas varētu būt daudz labākas, palielinot pašreiz iespējamo ātrumu par aptuveni 10 reizēm. Tomēr tas nav pareizais ceļš, jo starpzvaigžņu ceļojumi nekļūst reālāki. Vēl jo vairāk tādēļ, ka kodoldegvielas dzinēju izpēte un izstrāde ir apturēta.

NASA inženieris un dzinēju fizķis Marks Millis ir nodibinājis bezpeļņas organizāciju Tau Zero Foundation, savu brīvo laiku veltot alternatīvu meklējumiem. "Ir vajadzīgs apvērsums fizikā," piebilda Millis. "Vai arī līdz šim neatklāta fizika."

1970tajos gados Britu starpplanētu biedrības paspārnē tapa tā saucamais Dedalus projekts. 55 000 tonnu smaga automātiskā zonde dotos 50 gadus ilgā ceļojumā uz Barnarda zvaigzni, kas atrodas aptuveni 5,9 gaismas gadu attālumā. Tobrīd zinātnieki domāja, ka ap šo zvaigzni riņķo vismaz viena planēta. Šo kuģi darbinātu kodoldzinējs, kas gan joprojām nav izgudrots, bet kurš spētu piešķirt zondei ātrumu, kas līdzvērtīgs 12% gaismas ātruma.

Mūsdienās notiek miniaturizācija, kosmosa kuģiem kļūstot arvien mazākiem un mazākiem. Plaši pazīstamais kuģis Enterprise no Star Trek ir kārtīga okeāna lainera izmēros. Starpzvaigžņu ceļojumu piekritēji drīzāk vēlētos redzēt pavisam nelielu, bet ārkārtīgi ātru zondi, kas izmantotu nanotehnoloģiju sasniegumus.

Iespējams, ka pirmā zonde varētu būt visparastākās adatas izmēros. Vismaz tā uzskata Centauri Dreams autors Pauls Gilsters. Šajā zondē atrastos instrukcijas, lai "adata" spētu "uzšūt" izpētes staciju, izmantojot galamērķī atrodamos resursus. Patiesībā šī zonde būtu kā sēkla, no kuras izaugtu īstais robots.

"Mūsu galvenais mērķis nav nogādāt turp tikai zondi, bet gan cilvēkus," teica Gilsters. "Cilvēkiem būs vajadzīgi gadsimti."

Nu jau nefunkcionējošā NASA Progresīvo koncepciju institūta bijušais direktors Roberts Kazanova uzskata, ka par starpzvaigžņu ceļojumiem tuvākajā laikā nav pat ko sapņot. "Es varu derēt, ka lielākais finansējums tiks izlietots mūsu pašu sistēmas planētu izpētē, nevis Alpha Centauri," teica Kazanova.

Ir skaidrs, ka citplanētu "tur ārā" ir daudz. Šobrīd lielākā daļa no jau atrastajām ir milzīgi gāzu giganti. Zemes izmēra planēta dzīvībai labvēlīgajā zonā joprojām gaida savu pirmatklājēju. Pilnīgi iespējams, ka līdz šim sensacionālajam atklājumam nebūs tik ilgi jāgaida.

Fišeres iedvesmas avots ir Kalifornijas universitātē strādājošais astronomijas teorētiķis Gregorijs Lolins, kura dubultzvaigžņu sistēmu veidošanās modeļi parāda, ka dubultzvaigznes, kas tika uzskatītas par nelabvēlīgu vidi planētu izveidei, patiesībā ir labs meklējumu lauciņš. Lolins uzskata, ka Alpha Centauri B varētu būt izveidojusies planētu sistēma. Alpha Centauri B ir nedaudz mazāka par Sauli. Dzīvībai derīgā zona būtu nedaudz tuvāk zvaizgnei.

"Mēs apdzīvojam līdz šim zināmo vislabāko planētu galaktikā," Lolins piebilda, uzsverot, ka par starpzvaigžņu ceļojumiem patlaban svarīgāka ir Zemes saglabāšana. "Un mums nav strādājoša rezerves varianta."

The Washington Post

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE