Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Habla arhīvu zelta dzīsla (1913/0)


Publicēts: 2.04.2009

Arhīva planētu mednieks. Tieši šādu titulu rodas vēlme piešķirt Deividam Lafreņjēram no Toronto universitātes Kanādā. Viņš citplanētu ir burtiski "izracis" no veciem Habla teleskopa datu arhīviem, kuri, kā jūs varat iedomāties, 19 gadu laikā ir sakrājušies patiesi iespaidīgi. Lafreņjērs uzskata, ka ir atradis planētu "zelta dzīslu" un turpinās meklējumus teleskopa arhīvos.

Jaunā planētu meklēšanas stratēģija agrāk fotografētos attēlos palīdzēja Lafreņrjēram atrast planētu 1998. gada Habla teleskopa NICMOS kameras fotogrāfijās. Habla teleskopa arhīvs ir kļuvis par "zelta raktuvēm" citplanētu meklējumos.

Atrastā planēta ir aptuveni septiņas reizes masīvāka par Jupiteru. Vispirms to atrada 2007. un 2008. gadā Keck un Gemini North teleskopu uzņemtajās fotogrāfijās. Tā ir ārējā planēta, kas kopā ar vēl divām riņķo ap jaunu zvaigzni HR 8799, kura atrodās aptuveni 130 gaismas gadu attālumā. NICMOS neredzēja pārējās planētas, jo ierīce, ar kuru tiek aizsegta zvaigzne, lai tās gaisma netraucētu novērojumus, aizklāja arī abu tuvāk esošo planētu orbītas.

"Mēs parādījām, ka NICMOS ir daudz spēcīgāks ierocis planētu meklējumiem, nekā tika uzskatīts agrāk," teica Lafreņjērs. "Mūsu jaunā attēlu apstrādes metode būtiski samazina zvaigznes gaismu, kas tiek garām koronagrāfa malai, ļaujot mums ieraudzīt planētas, kuru spožums ir 1/10 daļa no objekta spožuma, kādu agrāk bija iespējams reģistrēt ar Habla teleskopa palīdzību." Šī attēlu apstrādes tehnika tika izstrādāta attēliem, kas fotografēti ar teleskopiem, kuri atrodas uz Zemes. Pēc tam tā tika adaptēta Habla teleskopa uzņemtajām fotogrāfijām.

Izmantojot šo tehnoloģiju, Lafreņjērs atklāja citplanētu, kuru Habls bija nofotografējis aptuveni desmit gadus pirms Keck un Gemini North teleskopiem. Tas ir ne tikai svarīgs pierādījums, ka Keck un Gemini attēlos tiešām redzama planēta, bet arī svarīgi dati tās trajektorijas aprēķiniem. "Lai precīzi noteiktu orbītu, mums būtu jāgaida ļoti ilgi, jo citplanēta pārvietojas ļoti lēnām. Tās orbitālais periods ir aptuveni 400 gadi," piebilda Lafreņjērs. "Desmit gadus vecie Habla dati ļauj mums jau tagad precīzāk noteikt planētas orbītu."

Paralēli šiem datiem, NICMOS ir arī vērtīgs informācijas avots par planētas fizikālajām īpašībām, kuras nebija iespējams iegūt ar teleskopiem uz Zemes. NICMOS atrodas visumā un darbojas spektra daļā, kas tuva infrasarkanajam. Uz Zemes šī tipa informācija tiek bloķēta atmosfēras līmenī.

"Planēta ir daļēji klāta ar mākoņiem," teica Treviss Bārmens no Lovela observatorijas Flagstafā, Arizonas štatā. "Habla teleskopa datos mēs konstatējām plašu ūdens absorbcijas joslu 1,4-149 mikronu diapazonā, bet absorbcijas līmenis ir zemāks, nekā tas būtu gadījumā, kad atmosfērā nebūtu putekļu, kuri izlīdzina spektra līkni. Izpētot ūdens absorbcijas īpatnības, mēs uzzināsim par citplanētas temperatūru un atmosfēras spiedienu, kā arī mākoņu segumu. Habls, kas atrodas ārpus Zemes atmofēras, ir ideāls rīks, lai veiktu šādus mērījumus."

"Pēdējo desmit gadu laikā Habls ir nofotografējis vairāk kā 200 zvaigznes, izmantojot koronagrāfijas metodi. Mēs plānojam caurskatīt visus šos attēlus, lai pārliecinātos, ka kaut kas nav paslīdējis garām nepamanīts," teica Kristiāns Maroiss no Hercberga astrofizikas institūta Kanādā. Ja izdosies atrast kādu objektu, kurš pēc visiem parametriem atbilstu planētai, pētījumos tiktu iesaistīti arī teleskopi uz Zemes.

Planētu fotografēšana nav nekāda nieka lieta. Tās ir miljardiem reižu blāvākas par zvaigzni, ap kuru riņķo. Planēta, kas tika atrast NICMOS attēlā ir aptuveni 100 000 reižu blāvāka par zvaigzni infrasarkanajā spektrā. Papildus grūtības sagādā arī fakts, ka planētas tomēr riņķo salīdzinoši tuvu zvaigznei. Vai nu tās pārgaismo zvaigznes gaisma, vai aizsedz koronagrāfs.

"Pat ja jūs lietotu vislabāko pieejamo teleskopu, zvaigznes gaisma pārgaismo apgabalu, kurā varētu atrasties planēta. Tādēļ ir jānovāc šī gaisma, lai ieraudzītu, kas tajā slēpjas," piebilda Renē Doijons no Monreālas universitātes.

Hubblesite

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE