- Sākums -
- Visums -
- Citplanētas
Globālā sakaršana
Publicēts: 29.01.2009
Uz Zemes mēs uztraucamies par globālo sasilšanu, kad atmosfēra uzsilst par dažiem grādiem gadsimta laikā. Krasākās temperatūras izmaiņas nesastāda vairāk kā pāris desmiti grādu diennakts laikā. 2009. gada 29. janvāra Nature numurā varam lasīt par kādu planētu, uz kuras vērojama globālā uzkaršana.
Planēta HD8606b ir gāzes gigants. HD8606b masa aptuveni 4 reizes pārsniedz Jupitera masu. Tā riņķo ap zvaigzni, kura atrodas aptuveni 200 gaismas gadu attālumā no Zemes. Tai ir raksturīga izteikti ekscentriska orbīta, kuru planēta veic 111 dienu laikā. Iedomājieties planētu, kura no droša attāluma starp Zemi un Venēru aizlido vēl tuvāk Saulei nekā Merkurs, pietuvojoties zvaigznei 0,03 AV attālumā.
Vistuvākajā punktā starojums ir 825 reizes spēcīgāks nekā tālākajā. "Ja jūs atrastos virs planētas atmosfēras, jūs redzētu kā zvaigzne paliek arvien lielāka un lielāka. Tās spožums palielinās aptuveni 1000 reizes," pastāstīja pētījuma autors Gregs Laflins no Lika observatorijas Kalifornijas universitātē.
NASA Spitzera teleskopa infrasarkanie sensori reģistrēja planētas temperatūru, kad tā palidoja garām zvaigznei. Temperatūra no 800 K dažu stundu laikā pacēlās līdz 1500 K. Īsu brīdi pirms sekundārā aptumsuma, kad planēta aizlido otrpus zvaigznei, HD8606b atradās vistuvāk centrālajam spīdeklim.
"Šī ir pirmā reize, kad mēs novērojam laikapstākļu izmaiņas reālā laika režīmā," teica Gregs Laflins.
Kas notiek uz planētas, kad tā atrodas zvaigznes tuvumā? "To varētu aprakstīt kā sprādzienu uz tās planētas puses, kura ir vērsta pret zvaigzni," stāstīja pētījuma līdzautors Džonatans Lengtons. "Kad atmosfēra sakarst un izplešas, rodas ļoti ātrs vējš, kas pūš no dienas puses uz nakts pusi. Izveidojas milzīgas vētru sistēmas, kas norimst, kad planēta atdziest, lidojot prom no zvaigznes."
"Mēs esam atklājuši ļoti daudz planētu, bet to dažādība un dīvainības nebeidz mūs pārsteigt," pastāstīja Pauls Batlers, kurš palīdzēja izskaitļot precīzu planētas orbītu.
"Mēs nevaram nofotografēt planētu, bet mēs varam iztēloties kāda tā izskatītos, ja atrastos tuvumā," piebilda profesors Gregs Laflins. Simulācijas autors ir Daniēls Kasens. "Programma aprēķina starojuma krāsu un intensitāti, kas nāk no planētas," viņš stāstīja. Planēta izskatās zilgana nakts pusē, bet gail kā sarkana ogle dienas pusē. "Šie ir visreālistiskākie citplanētu attēli, kādi jebkad ir iegūti," papildināja Laflins.
2009. gada 14. februārī būs vērojams planētas tranzīts. Gan profesionāļi, gan amatieri vēros šo notikumu. Primārā tranzīta laikā pētījumā iesaistītie zinātneiki cer uzzināt vēl vairāk par šo neparasto planētu, kuru 2001. gadā atklāja Šveicē lokalizētā planētu mednieku grupa no Ženēvas observatorijas.
UCSC
Komentāri
