Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Gliese 581g varētu būt pirmā Zemei līdzīgā planēta dzīvībai labvēlīgā zonā (73332/11)


Publicēts: 30.09.2010

Vai atcerieties Ebersmena un Lolina apgalvojumu, ka pastāv 50% varbūtība, ka 2011. gadā tiks paziņots par pirmo Zemei līdzīgas planētas atklājumu. Varētu būt, ka šis brīdis ir pienācis ātrāk, jo Kalifornijas universitātes un Kārnegī institūta astronomu vadītā grupa paziņoja, ka viņi šādu planētu jau ir atraduši.

Planēta, kura ir aptuveni 3 reizes masīvāka nekā Zeme, riņķo ap zvaigzni tajā apgabalā, kurā uz virsmas var pastāvēt ūdens šķidrā formā. Ja šis atradums tiks apstiprināts, tā būs Zemei vislīdzīgākā citplanēta un pamatoti uzskatāma par derīgu dzīvībai.

Astronomiem "derīga dzīvībai" nenozīmē to pašu, ko lielākā daļa cilvēku uzskatītu par patīkamu dzīvošanai. Apdzīvojamība ir atkarīga no daudziem apstākļiem, bet šķidrs ūdens un atmosfēra tiek uzskatīti par svarīgākajiem.

"Mūsu atklājums ir diezgan pārliecinošs potenciāli dzīvībai derīgas planētas variants," teica astronomijas un astrofizikas profesors Stīvens Vogts. "Fakts, ka mēs spējām šādu planētu atklāt tik ātri un tik tuvu, liecina, ka šādas planētas varētu būt bieži sastopamas."

Atklājums ir balstīts uz 11 gadus ilgiem novērojumiem, kuri veikti V. M. Keka vārdā nosauktajā observatorijā Havaju salās.

"Modernas tehnoloģijas apvienojumā ar vecā stila teleskopiem turpina atrasties citplanētu medību vadībā," teica Pauls Batlers no Kārnegī institūta. "Mūsu iespējas atrast potenciāli apdzīvojamas pasaules šobrīd ierobežo tikai teleskopu izmantošanai pieejamais laiks."

Vogta un Batlera vadītā astronomu grupa ir paziņojusi par divām jaunām planētām, kuras riņķo ap netālu esošo sarkano punduri Gliese 581. Kopumā ap šo zvaigzni ir atklātas jau sešas planētas, kurām raksturīgas gandrīz cirkulāras orbītas.

Visinteresantākā no jaunatklātajām planētām ir Gliese 581g, kuras masa 3-4 reizes pārsniedz Zemes masu. Tās orbitālais periods ir aptuveni 37 dienas. Masa liecina, ka tā varētu būt cieta planēta ar noteiktu virsmu un gravitāciju, lai noturētu atmosfēru.

Gliese 581 atrodas nieka 20 gaismas gadu attālumā no Zemes Svaru zvaigznājā. Divas iepriekš atklātās planētas atradās uz dzīvībai labvēlīgās zonas robežas - planēta c karstajā pusē, bet d - aukstajā pusē. Daži astronomi uzskata, ka d planēta varētu būt apdzīvota, ja uz tās būtu bieza atmosfēra ar izteiktu siltumnīcas efektu. Jaunatklātā planēta g atrodas dzīvībai labvēlīgās zonas pašā vidū.

"Mums bija planētas abās pusēs dzīvībai labvēlīgajai zonai - viena pārāk karsta, bet otra - pārak auksta. Tagad mums ir viena, kas atrodas tieši vidū," piebilda Vogts.

Planētas viena puse ir pastāvīgi pavērsta pret zvaigzni, bet otra atrodas mūžīgā tumsā. Dzīvībai labvēlīgākā zona ir uz līnijas starp tumsu un gaismu. To dēvē par terminātoru.

"Jebkurai dzīvības formai būtu plašs stabilu klimatu klāsts, no kā izvēlēties un kuros attīstīties," stāstīja Vogts.

Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka vidējā temperatūra uz planētas ir no -31 līdz -12 grādiem pēc Celsija. Dienas pusē temperatūra ir neizturami karsta, bet nakts pusē - stindzinoši auksta.

Ja Gliese 581g uzbūve līdzinās Zemei, tās diametrs ir 1,2 līdz 1,4 reizes lielāks par Zemes diametru. Gravitācija tur būtu tāda pati vai nedaudz lielāka nekā uz Zemes.

"Ir ļoti grūti atklāt tādu planētu kā šī," piebilda Vogts. "Katra reize, kad mēs mērījām tās radiālo ātrumu, ir viens vakars pie teleskopa. Vajadzēja vairāk kā 200 novērojumus ar precizitāti 1,6 m/s, lai atklātu šo planētu."

Lai iegūtu tik lielu novērojumu skaitu (238), Vogta komanda apvienoja HIRES novērojumus ar Ženēvas observatorijas HARPS projekta ietvaros iegūtajiem datiem.

Papildus radiālā ātruma mērījumiem tika veikti arī precīzi zvaigznes spožuma mērījumi, kas apstiprināja, ka radiālā ātruma izmaiņas ir saistītas ar jaunu planētu, kas riņķo ap šo zvaigzni

"Ja šādas planētas ir reti sastopamas, mums nevajadzēja atklāt tādu tik ātri un tik tuvu," noteica Vogts. "Šādas sistēmas, kurās varētu būt potenciāli apdzīvojamas planētas, varētu būt 10-20% no visām Piena Ceļa zvaigznēm. Mūsu galaktikā varētu būt desmitiem miljardiem šādu sistēmu."

University of California Santa Cruz

Komentāri

  1. peleks tieši 30.09.2010 domāja šādi:

    apriņķo pa 37 dienām.. pag vai tik Gliese nebij brūnais punduris (uzreiz iedomājos pa forumu, kāds šo dzirdēs sāks teikt ka tā ir PX un pēc diviem gadiem traucoties ar ātrumu 10C būs pie mums :D ) šie šķiet vairāk infrasarkano izdod nekā redzamo gaimsu.. kkā tā šķiet bij.. tad jau tur augi un dzīvnieki, ja tādi eksistē mūs neredzēs, šīem būs savādāka redze :)

  2. Jupis tieši 1.10.2010 domāja šādi:

    Sarkanais punduris ar 0,31 M(saules) un 1,3% Saules kopējā spožuma.

  3. Agzas tieši 2.10.2010 domāja šādi:

    Bet taču nav nekur teikts, ka tai planētai patiešām ir atmosfēra un kur nu vēl šķidrs ūdens... Un uzzināt jau mēs to nespējam, ne (ja nevar tieši novērot)?

  4. x-f tieši 2.10.2010 domāja šādi:

    Kā viņi noteikuši, ka uz tās planētas ir mūžīgā diena un mūžīgā nakts?

  5. Wapoga.Lv tieši 2.10.2010 domāja šādi:

    izskatas jau interesanti, bet vai ta ir?

    skatisimies kas bus pec daziem gadiem, varbut izradisies kad pat labaka vieta, ka zeme. :)

  6. poseidons tieši 2.10.2010 domāja šādi:

    Wapoga.Lv: ka/kad lietojums!

    nu ja, nu ja - sakakāsim šeit līdz galam, tad dosimies uz "laimīgo zemi" :p

  7. VelnsVinjZin tieši 4.10.2010 domāja šādi:

    x-f
    Mūžīgā nakts un diena tāpēc, ka: tā kā planēta ir tik tuvu zvaigznei - gravitācijas izraisītie "paisumi" un "bēgumi" to sabremzētu līdz rotācija sakristu ar apriņķošanu ( atvainojos par terminu nezināšanu - neesu astronoms)

  8. peleks tieši 4.10.2010 domāja šādi:

    nez kā tas tulkojas pareizi , bet ja planēta ir tuvu zvaigznei, vai pavadonis planētai viņš ir tip "tidal locked"
    http://en.wikipedia.org/wiki/Tidal_lock
    p.s. būšu pateicīgs, ja kāds iztulkotu +/- sakarīģi šo "tidal lock"

  9. Andis tieši 12.10.2010 domāja šādi:

    Re - izrādās uz tās planētas iemītnieki jau ar lāzeriem šaudās :)
    http://www.apollo.lv/portal/news/articles/217188

  10. hmmzis tieši 12.10.2010 domāja šādi:

    Nujaa, tiem laazeriem tie avoti tie pashi ticamaakie - Fox News un NewsRu.com :D

  11. asgard tieši 12.10.2010 domāja šādi:

    Moš šamie testē lāzerburu kosmosa kuģa dzinējlāzerus un drīz brauks pie mums ciemos






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE