Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Gliese 581d, kas nelīdzinās Zemei (1225/2)


Publicēts: 24.09.2013

Ap sarkano punduri Gliese 581 riņķojošā planētu sistēma ir pētīta vairākkārt. Šī viena no Saulei tuvākajām zvaigznēm zinātniekiem šķiet ļoti interesanta, jo iespējams, ka viena no sistēmas planētām varētu atrasties dzīvībai labvēlīgajā zonā. Gliese 581d ir ļoti nopietna kandidāte planētai, uz kuras teorētiski varētu pastāvēt mums pazīstamas dzīvības formas. Šādi secinājuši arī Pjēra Simona Laplasa vārdā nosauktā institūta zinātnieki.

Pirmo reizi ziņas par Gliese 581 un planētām ap to parādās jau 2007. gadā, kad Stefans Udrijs un viņa kolēģi no Ženēvas universitātes atklāja divas planētas, kuras riņķoja nedaudz ārpus dzīvībai labvēlīgās zonas, kurā tīri teorētiski var pastāvēt šķidrs ūdens. Gliese 581d, kura riņķoja tālāk no zvaigznes, sākotnēji tika uzskatīta par pārāk aukstu, lai tur uz virsmas būtu šķidrs ūdens. Savukārt planēta, kura riņķoja tuvāk zvaigznei, tika uzskatīta par dzīvībai derīgu. Tomēr turpmākie pētījumi atklāja, ka gadījumā, ja uz šīs planētas eksistētu šķidra ūdens okeāni, tie iztvaikotu un planēta kļūtu līdzīga Venērai, kādu mēs to pazīstam mūsdienās.

Ar to Gliese 581 sistēma no zinātnieku redzesloka nepazuda. 2010. gada nogalē to saulītē izcēla Stīvens Vogts un viņa kolēģi no Kalifornijas universitātes Santakrūzā, paziņojot, ka viņi ir atklājuši vēl vienu planētu - Gliese 581g. Tās masa līdzinājās Zemes masai un planēta atradās dzīvībai labvēlīgās zonas centrālajā daļā. Vairākus mēnešus šķita, ka ir sasniegts "Svētais grāls", atklāta pirmā, Zemei līdzīgā planēta ārpus Saules sistēmas. Tomēr vairāku neatkarīgu komandu veiktie pētījumi lika apšaubīt šo atklājumu. Šobrīd lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka Gliese 581g nemaz nepastāv. Visticamāk, ka ideālā planēta ir tikai troksnis.

Robins Vordsvorts, Fransuā Foržē un viņu līdzstrādnieki no Pjēra Simona Laplasa vārdā nosauktā institūta Parīzē nolēma atkārtoti palūkoties uz Gliese 581g lielo māsu - lielāko un tālāko Gliese 581d. Šī planēta, kuras masa ir aptuveni septiņas reizes lielāka par Zemes masu, ir aptuveni divas reizes lielāka nekā Zeme. Tiek uzskatīts, ka šai planētai ir cieta virsma. Pirmajā mirklī šķiet, ka Gliese 581d ir vāja kandidāte dzīvības meklējumiem. Tā saņem mazāk nekā 1/3 no enerģijas, kādu saņem Zeme. Visticamāk, ka planēta visu laiku ir pavērsta ar vienu pusi pret zvaigzni, tas nozīmē, ka tur ir pastāvīgā dienas un nakts zona.

Lai noskaidrotu, kāds īsti klimats varētu valdīt uz šīs planētas, kas atrodas aptuveni 20 gaismas gadu attālumā no Zemes, Vordsvorts un viņa kolēģi izveidoja jaunus simulāciju modeļus, kas planētas virsmu un atmosfēru atveido trijās dimensijās.

Par pārsteigumu zinātniekiem izrādījās, ka gadījumā, ja planētu ieskauj blīva oglekļa dioksīda atmosfēra, kas ir visticamākais variants tik lielai planētai, uz Gliese 581d valdošais klimats ir ne tikai stabils, bet arī pietiekami silts, lai tur pastāvētu okeāni, mākoņi un lītu lietus. Viens no noteicošajiem faktoriem izrādījās Releja izkliede. Saules sistēmā šis fenomens nosaka Saules gaismas daudzumu, kādu spēj absorbēt bieza atmsofēra, jo liela daļa no izkliedētās zilās gaismas tiek atstarota atpakaļ kosmosā. Tā kā Gliese 581 lielākā daļa gaismas ir sarkana, to Releja izkliede praktiski neietekmē. Tas nozīmē, ka zvaigznes gaisma var iekļūt daudz dziļāk atmosfērā lielākā apjomā. Tā kā planētas atmosfēras galvenā sastāvdaļa ir CO2, tad zvaigznes gaisma to silda ļoti efektīvi. 3D simulācijās izveidotie modeļi atklāja, ka dienas pusē sasildītā atmosfēra tiek efektīvi pārvietota uz nakts pusi, tādejādi novēršot atmosfēras kolapsu nakts pusē un polos.

Tā ir ļoti iedvesmojoša vēsts, jo Gliese 581d ir viena no tuvākajām kandidātēm, uz kuras teorētiski varētu pastāvēt Zemes dzīvības formas. Protams, pagaidām mūs būtiski ierobežo tehnoloģija. Ja Voyager 1 dotos Gliese 581 virzienā, šo zvaigznes sistēmu kosmiskais aparāts sasniegtu tikai pēc aptuveni 300 000 gadiem.

Lai arī personīgi mēs pagaidām nevaram ierasties un pētīt planētas Gliese 581d atmosfēru klātienē, ir cerības, ka nākotnē konstruētie teleskopi ļaus palūkoties uz šīs planētas atmosfēru un noskaidrot, vai tiešām tā tur joprojām ir.

Ja Gliese 581d izrādītos dzīvībai piemērota, tā tomēr būtu ļoti dīvaina vieta. Blīvā atmosfēra un biezie mākoņi radītu pastāvīgu, sarkanīgu mijkrēšļa ainu. Tā kā planēta ir masīvāka nekā Zeme, arī gravitācija uz tās būtu spēcīgāka. Un tomēr, Gliese 581d varētu kļūt par lielisku piemēru, ka dzīvībai nav nepieciešama perfekta Zemes kopija. Nākotnē ceļotājus, kas ātri spēs pārvietoties starp zvaigznēm, visticamāk sagaidīs ļoti plašs planētu klimatu diapazons, kurā dzīvība būs atradusi savu izpausmi.

Institut Pierre Simon Laplace

Komentāri

  1. Jupis tieši 26.09.2013 domāja šādi:

    Gliese 581 varētu arī būt grūta vieta dzīvībai. Zvaigzne ir mazs riebeklīts - sarkanais punduris, kādiem regulāri notiek milzīgi izvirdumi, daudz lielāki par tiem, ko saņemam no Saules. Tie var sačakarēt visu laimīgo dzīvošanu uz skaistās planētas.

  2. renrins tieši 27.09.2013 domāja šādi:

    Gliese sisteema ir intrigejosha, ceru, ka naakotnee liidz ar tehnologiju attiistiibu, mes uzzinaasim daudz jauna. kaut gan shii ir tikai viena no 1000 planeetaam, par kuraam mees zinam aarpus Saules sisteemas.

    Zheel, ka Keplers nobrucis.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE