Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Gāzveida Zeme (1124/0)


Publicēts: 4.01.2014

Starptautiska astronomu brigāde ir atklājusi pirmo Zemes masas planētu, kas šķērso zvaigznes disku. KOI-314c ir līdz šim vieglākā zināmā planēta, kurai noteikta masa un izmērs. Lai arī šīs planētas masa ir tāda pati kā Zemei, tās diametrs ir aptuveni par 60% lielāks, kas nozīmē, ka planētai ir ļoti bieza gāzu atmosfēra.

"Šai planētai ir tāda pati masa kā Zemei, bet tā noteikti nelīdzinās mūsu planētai," pastāstīja pētījuma vadītājs Deivids Kipings no Hārvardas-Smitsona Astrofizikas centra. "Tas pierāda, ka nav skaidri novelkama robeža starp Zemei līdzīgajām cietajām planētām, ūdens pasaulēm vai milzu planētām."

Zinātnieki analizēja planētas īpašības, izmantojot NASA Kepler teleskopa datus.

KOI-314c riņķo ap blāvu sarkano punduri. No Zemes šo sistēmu šķir aptuveni 200 gaismas gadi. Viens gads uz šīs planētas ilgst 23 Zemes dienas. Zinātnieki aprēķināja, ka temperatūra uz šīs planētas pārsniedz 100 grādus pēc Celsija. Tā ir pārāk augsta, lai uz planētas varētu pastāvēt mums zināmās dzīvības formas.

Šī planēta ir tikai par 30% blīvāka nekā ūdens. Tas liecina, ka planētu ieskauj simtiem kilometru biezs atmosfēras slānis, kas sastāv no ūdeņraža un hēlija. Iespējams, ka savas eksistences pirmsākumos šīs planētas masa bija tuvāka Saules sistēmas milzu planētas Neptūna masai, bet zvaigznes starojuma iedarbības rezultātā ir zaudējusi daļu no atmosfēras.

Noteikt tik mazas planētas masu nebija viegls uzdevums. Parasti astronomi planētu masu nosaka, analizējot niecīgas zvaigznes svārstības, kuras rada planēta, ar savu gravitāciju ietekmējot zvaigzni. Radiālā ātruma metodi ir grūti pielietot Zemes masas planētas gadījumā. Iepriekšējā rekordiste Kepler-78b, kurai ar šo metodi bija noteikta masa, bija par 70% smagāka nekā Zeme.

Lai "nosvērtu" KOI-314c zinātnieku komanda izmantoja citu metodi - tranzīta laiku novirzes metodi, kuru var izmantot tikai tajos gadījumos, kad ap zvaigzni riņķo vairāk nekā viena planēta. Šīs planētas mijiedarbojas viena ar otru, radot nelielas novirzes tranzīta laikos.

"Tā vietā, lai skatītos uz zvaigznes svārstībām, mēs patiesībā skatāmies uz planētas svārstībām," paskaidroja pētījuma līdzautors Deivids Nesvornijs no Dienvidrietumu Izpētes institūta (SwRI). "Keplers atkal un atkal novēroja divas planētas, kas šķērsoja zvaigznes disku. Nosakot tranzīta laikus ļoti rūpīgi, mēs atklājām, ka planētas ir savstarpēji saistītas."

Sistēmas otrā planēta KOI-314b izmēros ir līdzīga KOI-314c, bet ievērojami blīvāka. Tās masa aptuveni 4 reizes pārsniedz Zemes masu. Vienu orbītu ap zvaigzni tā veic 13 dienās. Starp abām planētām izveidojusies 5:3 rezonanse.

Tranzīta laiku novirzes metode ir ļoti jauna citplanētu meklēšanas un izpētes metode, kuru pirmo reizi veiksmīgi izmantoja 2010. gadā. Jaunākie pētījumi atklāj šīs metodes iespējas, it īpaši nelielas masas planētu izpētē, kuru gadījumā ir grūtāk izmantot tradicionālās metodes.

Planēta tika atklāta nejauši, komandai Keplera datu arhīvā meklējot ap citplanētām riņķojošos pavadoņus nevis pašas citplanētas.

"Kad mēs atklājām novirzes tranzīta laikos, bija redzams, ka tās izraisa cita planēta nevis pavadonis. Sākumā mēs bijām vīlušies, bet vēlāk sapratām, ka mums ir izdevies iegūt neparastus mērījumus," piebilda Kipings.

Harvard-Smithsonian Center for Astrophysics

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE