- Sākums -
- Visums -
- Citplanētas
Gaidāms mākoņains laiks
Publicēts: 1.01.2014
Atšķirībā no amata brāļiem uz Zemes sinoptiķiem uz GJ 1214b gan būtu viegla dzīve. Šodien gaidāms mākoņains laiks. Rītdien - apmācies. Parīt - vēl vairāk mākoņu. Tā secināja divas zinātnieku grupas, izpētot divas citplanētas, kuru masa ir mazāka nekā milzenim Jupiteram, bet lielāka nekā Zemei. Keplera misijas statisika liecina, ka šī tipa planētas ir visbiežāk sastopamās Piena Ceļa galaktikā.
Pētījumos tika aplūkotas divas citplanētas - GJ 436b un GJ 1214b.
GJ 436b ir tā dēvētais "siltais Neptūns", jo tas atrodas daudz tuvāk zvaigznei nekā Neptūns Saulei. Planēta atrodas aptuveni 36 gaismas gadu attālumā Lauvas zvaigznājā.
Savukārt GJ 1214b ir super-Zeme, kas ir masīvāka nekā Zeme, bet ne tik masīva kā Neptūns. Tā kā Saules sistēmā šādas planētas nav, tad tās fizikālās īpašības lielākoties nav zināmas. GJ 1214b atrodas 40 gaismas gadu attālumā Čūskneša zvaigznājā.
Abas planētas šķērso zvaigznes disku, tādēļ, izmantojot izmsalcinātu aparatūru, iespējams analizēt to atmosfēru.
GJ 436b izpēti vadīja Hetere Knutsone no Kalifornijas Tehnoloģiju institūta. Interesanti, ka izpētot šīs planētas atmosfēras spektru, tajā neizdevās pamanīt jebkādu elementu klātbūtni.
"Vai nu šai planētai ir raksturīgs augstu mākoņu slānis, kas neļauj ielūkoties atmosfērā, vai arī tur ir atmosfēra bez mākoņiem ar izteikti niecīgu ūdeņraža koncentrāciju, tādā gadījumā tā nelīdzinās Neptūnam," teica Knutsone. "Tur varētu būt relatīvi daudz smagāku molekulu, piemēram, ūdens tvaika, oglekļa dioksīda un oglekļa monoksīda, kuru dēļ atmosfēra būtu blīvāka un saspiestāka, tādejādi neļaujot mums ieraudzīt jebkādus ķīmiskos signālus."
Līdzīgi rezultāti jau agrāk bija iegūti, izpētot GJ 1214b. Pirmais spektrs bija bez jebkādām iezīmēm, kas nozīmēja vai nu atmosfēru, kurā dominē ūdens tvaiks, vai nu atmosfēru, kurā sastopami augsti mākoņi.
Čikāgas universitātes zinātnieku Lauras Kreidbergas un Džeikobsa Bīna vadītā komanda veica planētas atkārtotu izpēti un ieguva pierādījumus, ka planētas atmosfērā sastopami augstie mākoņi, kas veiksmīgi slēpj jebkādu informāciju par zemāk novietotajiem atmosfēras slāņiem un planētas virsmu. Arī jaunākajos spektra datos netika konstatētas kaut kādu ķīmisko elementu pēdas, bet zinātniekiem izdevās izslēgt ūdens tvaika, metāna, slāpekļa, oglekļa monoksīda un oglekļa dioksīda mākoņus.
"Abas planētas mums vēsta par ārpus Saules sistēmas sastopamo planētu dažādību," teica Knutsone. "Mēs vēlētos noteikt robežu, pie kuras šīs planētas no miniatūrām milzu planētām pārvēršas par ūdens pasaulēm vai cietām planētām, kas līdzinās Zemei. Abi pētījumi cenšas atbildēt uz šiem jautājumiem."
GJ 436b un GJ 1214b teorētiskie modeļi paredz mākoņus, kas veidoti no kālija hlorīda vai cinka sulfīda.
"Jūs sagaidat, ka uz šīm planētām veidosies pavisam savādāki mākoņi nekā uz Zemes," paskaidroja Kreidberga.
"Mēs izmantojām Habla teleskopu uz tā iespēju robežas. No visām zināmajām citplanētām šīs planētas izpētei ir veltīts visilgākais Habla teleskopa novērojumu laiks. Progress pētījumu jomā palīdzēs raksturot citas Zemei līdzīgās planētas, izmantojot līdzīgas metodes," piebilda Bīns. "Es uzskatu, ka tas ir aizraujoši, ka mēs varam izmantot tādus teleskopus kā Habls, kas sākotnēji nebija paredzēts šādiem mērķiem, lai veiktu ļoti precīzus mērījumus un noskaidrotu dažus super-Zemju atmosfēras aspektus."
"Mākoņi citplanētu gadījumā ir ļoti kaitinoši, jo tie slēpj atmosfēras ķīmisko sastāvu," turpināja Knutsone. "Daudz vairāk varēs noskaidrot, izmantojot Džeimsa Veba teleskopu, kura starts ieplānots šīs desmitgades nogalē."
"Džeimsa Veba teleskopa devums visu mainīs. Šī teleskopa iespējas ļaus mums palūkoties cauri GJ 1214b un citu citplanētu mākoņiem," noslēdza Kreidbergu.
HubbleSite
Komentāri
