- Sākums -
- Visums -
- Citplanētas
Fomalhauta planētu kalve
Publicēts: 22.04.2020
Fomalhauts ir spoža zvaigzne aptuveni 25 gaismas gadu attālumā no Zemes. 2008.gadā tika paziņots, ka ap šo zvaigzni riņķo planēta - Fomalhauts b, kas bija novērojama kā punkts 2004. un 2006.gadā iegūtajos Habla teleskopa datos. Līdz ar to Fomalhauta sistēma kļuva par vienu no tām nedaudzajām, kurās planētas bija novērotas tiešā veidā. Savukārt jaunākie Habla teleskopa novērojumi norāda, ka planētas teorija ir pārvērtusies putekļos, burtiskā nozīmē. Spožais punkts laika gaitā ir izpleties un pārvērties blāvā mākonī, kas, iespējams, liecina par divu ar ledu bagātu objektu sadursmi Fomalhauta sistēmā.
Jāņem vērā, ka Fomalhauta sistēma ir jauna. Planētas tajā tikai sāk veidoties, tādēļ šādas masīvas sadursmes ir normāla parādība. Zinātniekiem tā ir lieliska iespēja novērot planētu dzimšanas procesus salīdzinoši tuvā zvaigznes sistēmā. Matemātiskie modeļi norāda, ka šādas sadursmes Fomalhauta sistēmā varētu būt novērojamas reizi 200 000 gados.
Fomalhauts b jau sākotnēji mulsināja astronomus. Spožais punkts, kas bija labi redzams 2004. un 2006.gadā iegūtajos Habla teleskopa redzamās gaismas attēlos, praktiski nebija redzams infrasarkano staru diapazonā. Tobrīd astronomi izvirzīja ideju, ka infrasarkano staru signālu slāpē planētu ieskaujošais atlūzu mākonis. Bija vēl viens "bet" - Fomalhauta b orbīta nebija elipsveida.
"Šādas sadursmes ir ārkārtīgi retas un mums ir ļoti paveicies, ka ir izdevies tādu novērot," skaidroja Andras Gaspars no Arizonas universitātes, kas piedalījās pētījumā, kurā tika analizēti Habla teleskopa arhīva dati, tai skaitā jaunākās Fomalhauta sistēmas fotogrāfijas, kurās redzamā aina liek domāt, ka novērotais objekts jau sākotnēji nav bijusi planēta.
2014.gada attēlos redzams, ka objekts ir gandrīz izzudis, kas nebūtu iespējams planētas gadījumā. Kopš pirmajiem novērojumiem tas bija izpleties un kļuvis arvien blāvāks.
"Skaidrs, ka Fomalhauts b darīja lietas, ko īstai planētai nepienāktos darīt," piebilda Gaspars.
Balstoties uz novērojumiem, zinātnieki ir izvirzījuši ideju, ka Fomalhauts b nav planēta, bet atlūzu mākonis, kas laika gaitā izplešas. Visticamāk, ka atlūzas izveidojušās, saduroties diviem, ar ledu bagātiem planētu aizmetņiem. Zinātnieki lēš, ka šo komētām līdzīgo objektu izmērs varēja būt 200 kilometri vai lielāks. Šobrīd mākonis ir kļuvis tik retināts, ka to vairs nav iespējams nofotografēt ar Habla teleskopu. Smalko daļiņu mākonis izmēros varētu līdzināties Zemes orbītai ap Sauli.
Atlūzu mākoņa ideju apstiprina arī orbītas trajektorija, kas nav elipsveida, bet hiperboliska.
Protams, pētījuma autori cer, ka varēs novērot Fomalhauta sistēmu ar Džeimsa Veba teleskopu, kura starts šobrīd plānots 2021.gadā.
Hubble Space Telescope
