- Sākums -
- Visums -
- Citplanētas
Dīvainā orbīta
Publicēts: 27.06.2009
Starptautiska zinātnieku komanda ir atklājusi pavisam dīvainu planētu. Pareizāk sakot, neparasta ir planētas orbīta ap zvaigzni. Saules sistēmas planētas daudz maz riņķo Saules ekvatoriālajā plaknē, bet šī planēta XO-3b riņķo ieslīpi attiecībā pret savas zvaigznes ekvatoriālo plakni.
Planētas, kuras atrodas ekvatoriālajā plaknē, labi iederas vispārpieņemtajā planētu un zvaigžņu veidošanās teorijā, kad zvaigzne un ap to riņķojošie objekti veidojas no putekļu un gāzes diska. Jebkura novirze no šīs plaknes nozīmē to, ka planētas veidošanās laikā ir noticis kaut kas tāds, kas izmainījis planētas orbītu.
Astronomi pēta citas planētas un to īpatnības ne tikai, lai sameklētu Zemes dvīņumāsu un iespējamo dzīvību uz tās, bet arī, lai precizētu daudzus fundamentālus jautājumus. Piemēram, planētu veidošanās teoriju. Ir nepieciešams saprast, kādas variācijas var veidoties visumā ap mums, lai redzētu "kā metamais kauliņš izkritis citās sistēmās," teica pētījuma vadītājs, MIT fiziķis Džošua Vinns.
Planētas atklāšana, kura riņķo pa tik dīvainu orbītu, ir veiksmes, augstas tehnoloģijas un neatlaidības kombinācija. Vinna komanda izmantoja divus pasaules lielākos teleskopus, lai veiktu novērojumus, kas apstiprināja planētas dīvaino orbītu.
Planētu XO-3b atklāja jau 2007. gadā, izmantojot tranzīta metodi. Tā pamatojas uz faktu, ka brīdī, kad planēta nostājas starp Zemi un zvaigzni, uz brīdi samazinās zvaigznes spožums. Šo satumšināšanos iespējams reģistrēt ar jutīgu aparatūru - fotometru. No vairāk kā 350 planētām aptuveni 20 ir atklātas, izmantojot tranzīta metodi.
Pašas planētas atklāšana nebija grūts darbs, jo tā samazināja zvaigznes spožumu par aptuveni 1%. Daudz grūtāks uzdevums bija noteikt planētas orbītu. Izrādījās, ka planēta šķērso zvaigznes disku nevis pa ekvatoriālo plakni, bet šķērsām, gandrīz pa diagonāli. Rezultātā mainās zvaigznes krāsa. Šo fenomenu izdevās reģistrēt ar ļoti jutīgu spektrogrāfu.
Krāsas izmaiņas novēroja kāda cita zinātnieku komanda, bet viņi paziņoja, ka nav droši par saviem rezultātiem. Vinna komandas veiktie pētījumi, izmantojot Keck I teleskopu Havaju salās, ieviesa skaidrību - planētas orbīta atrodas aptuveni 37 grādu leņķī attiecībā pret zvaigznes ekvatoriālo plakni.
Lielākā daļa no zināmajām citplanētām ir milzu planētas, kuru izmēri pielīdzināmi Saules sistēmas gāzu planētām. Daļa no tām atrodas ļoti tuvu zvaigznei un to rotācijas periods ir īss. Šādas planētas, izmantojot mūsdienās pieejamās metodes, ir daudz vieglāk atklāt nekā tādas, kas riņķo tālāk no zvaigznes un ir mazākas. XO-3b ir aptuveni 13 reizes lielāka par Jupiteru un tās orbitālais periods jeb "gads" ir tikai 3,5 dienas.
Šādas planētas tiek dēvētas par karstajiem Jupiteriem. To izmēri atbilst mums pazīstamajai Saules sistēmas planētai, bet tie ir daudz, daudz karstāki. Patlaban populārākā planētu veidošanās teorija apgalvo, ka šīs planētas nav veidojušās tik tuvu zvaigznei, bet migrējušas centra virzienā vēlāk. Migrācijas iemesli nav zināmi, lai gan ir izvirzītas daudzas hipotēzes.
Keplera teleskops, kas startēja šogad, turpinās meklēt jaunas citplanētas. "Būs interesanti atrast vēl kādas ar dīvainām orbītām, lai saprastu kā šāda orbīta var veidoties," piebilda Vinns.
Massachusetts institute of technology
Komentāri
