Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Citplanētas spektrs redzamajā gaismā (782/0)


Publicēts: 22.04.2015

Citplanēta 51 Pegasi b atrodas aptuveni 50 gaismas gadu attālumā Pegaza zvaigznājā. Tā tika atklāta 1995. gadā un vēsturē ir ierakstīta kā pirmā apstiprinātā citplanēta, kas riņķo ap parastu zvaigzni. 51 Pegasi b ir tipisks "karstais jupiters", kuras masa līdzinās Saules sistēmas lielākās planētas masai, bet tā atrodas daudz tuvāk zvaigznei nekā Jupiters Saulei. Kopš 51 Pegasi b atklāšanas ir pagājuši 20 gadi, kuru laikā ir apstiprinātas vairāk nekā 1900 planētas, kuras atrodas vairāk nekā 1200 sistēmās. Tagad 51 Pegasi b ir kļuvusi arī par pirmo citplanētu, no kuras virsmas atstarotais redzamās gaismas spektrs ir reģistrēts tiešā veidā.

Šobrīd visplašāk izmantotā metode citplanētu atmosfēras pētīšanai bija caur planētas atmosfēras slāni filtrētās zvaigznes gaismas analīze jeb transmisijas spektroskopija. Informācijas iegūšanai nepieciešams, lai planēta šķērsotu zvaigznes disku. Alternatīvs variants ir novērot sistēmu, kad zvaigzne atrodas priekšā planētai. Šī metode primāri sniedz informāciju par planētas temperatūru.

Jaunā metode, kuru izstrādāja Jorge Martina vadītā pētnieku grupa, nav atkarīga no planētas tranzīta. Tādejādi ar šo metodi iespējams analizēt daudz vairāk citplanētu. Planētas spektru iespējams tiešā veidā reģistrēt redzamajā gaismā, iegūstot informāciju, kādu nesniedz citas metodes.

Zvaigznes gaisma tiek izmantots kā paraugs, meklējot līdzīga rakstura signālu, planētai riņķojot orbītā. Protams, uzdevums nav no vieglajiem, jo no planētas atstarotās gaismas apjoms ir ārkārtīgi niecīgs, salīdzinot ar žilbinošo zvaigznes gaismu. Jāņem vērā, ka planētas signālu ir viegli pazaudēt citu efektu un trokšņu jūklī. Iedomājieties, ka vairāku kilometru attālumā ap spožu lampu riņķo ods, un jums ir jāuztver no oda atstarotā gaisma.

Fakts, ka šo neiedomājami grūto uzdevumu ir izdevies panākt ar HARPS instrumentu, ar kuru aprīkots 3,6 metru lielais ESO teleskops La Siljas observatorijā, ļauj cerēt, ka ar jaudīgākiem instrumentiem un teleskopiem veikt šos pētījumus būs daudz vieglāk.

"Šī ir ļoti svarīga pētījumu metode, jo ļauj noteikt planētas reālo masu un orbītas slīpumu, kas ļauj daudz labāk izprast sistēmu. Tā ļauj arī novērtēt planētas atstarošanas spēju jeb albedo, kas var tikt izmantota, lai spriestu par planētas virsmas un atmosfēras sastāvu," skaidroja Martins.

Pētījumā izdevās precizēt 51 Pegasi b masu. Planēta ir aptuveni uz pusi mazāk masīva nekā Jupiters, bet tās orbītas slīpums attiecībā pret Zemi ir 9 grādi. Tas nozīmē, ka tranzīts šai planētai, skatoties no Zemes, nav novērojams. Planētas diametrs ir lielāks nekā Jupitera diametrs un tā atstaro lielāko daļu saņemtās zvaigznes gaismas, kas ir visai tipiskas "karsto jupiteru" pazīmes.

"Mēs ar nepacietību gaidīsim VLT teleskopa ESPRESSO spektrogrāfa pirmo gaismu, lai varētu veikt šīs un citu sistēmu detalizētākus pētījumus," piebilda pētījuma līdzautors Nuno Santoss.

ESO

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE