ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Citplanēta 9 (1519/4)


Publicēts: 11.12.2020

Noteikti esat dzirdējuši hipotēzi, ka Saules sistēmas nomalē atrodas Devītā planēta. Tās pilns apriņķojums ap Sauli ilgtu vairākus tūkstošus gadu. Iespējams, ka aukstumā un tumsā tiešām slēpjas Saules sistēmas iemītniece, kura ar savu gravitāciju ietekmē Koipera joslas objektus. Nebūtu nekas unikāls, jo, izmantojot Habla teleskopa instrumentus, zinātniekiem ir izdevies izpētīt līdzīgā nomalē mītošu planētu, kas riņķo ap dubultsistēmu veidojošām zvaigznēm, kuras no Zemes šķir 336 gaismas gadu liels attālums.

HD106906 b ir aptuveni 11 reizes masīvāka nekā Saules sistēmas Jupiters. Pirmo reizi to pamanīja 2013.gadā ar Magellan teleskopiem, kas atrodas Laskampanas observatorijā Atakamas tuksnesī (Čīle). Tobrīd astronomiem nebija ne mazākās nojausmas, kāda ir šīs planētas orbīta. Lai to noskaidrotu, nācās veikt ārkārtīgi precīzus novērojumus ar Habla teleskopu 14 gadu garumā.

Šī citplanēta atrodas dubultzvaigžņu sistēmas nomalē, aptuveni 737 reizes tālāk no sistēmas spīdekļiem nekā Zeme no Saules. Viens gads tur ilgst aptuveni 15 000 Zemes gadus. Varat iedomāties, cik precīziem bija jabūt mērījumiem, lai izsekotu planētas gaitai nieka 14 gadu garumā. Sistēma, kas atrodama dienvidu puslodē redzamajā Dienvidu Krusta zvaigznājā, salīdzinot ar Saules "karaļvalsti" ir ļoti jauna - tās vecums ir aptuveni 15 miljoni gadu.

Zinātnieki, analizējot iegūtos datus, atklāja, ka HD106906b riņķo pa ļoti ekstrēmu orbītu - tā ir izstiepta, novietota 36 līdz 44 grādu slīpumā pret ekliptikas plakni un ceļo ārpus putekļu diska, kas ieskauj sistēmu. Zvaigznēm tuvākajā orbītas punktā planēta varētu atrasties aptuveni 500 astronomisko vienību (1 AV - aptuvenais attālums no Zemes līdz Saulei) attālumā. Tas nozīmē, ka šī tālā planēta neietekmētu zvaigznēm tuvākās orbītās izvietotās planētas, līdzīgi kā iespējamā Saules sistēmas Devītā planēta neietekmē šobrīd zināmās planētas. Arī putekļu un atlūzu disks ir ļoti neparasts, visticamāk tādēļ, ka to ietekmē nomalē esošās planētas gravitācija. 

Kā planēta nokļuvusi tik neparastā orbītā? Vadošā hipotēze vēsta, ka planēta varēja izveidoties daudz tuvāk zvaigznēm, attālumā, kas aptuveni 3 reizes pārsniedz attālumu no Zemes līdz Saulei. Planēta riņķoja gāzu un putekļu diskā. Laika gaitā tā pietuvojas sistēmas centrā esošajām zvaigznēm. Abu zvaigžņu gravitācija izlingoja masīvo citplanētu neparastajā orbītā. Tā gandrīz vai tika izmesta no sistēmas. Tad kāda cita zvaigzne palidoja tuvu garām šai sistēmai, stabilizējot izmestās planētas orbītu. Izmantojot Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Gaia misijas datus, ir izdevies identificēt iespējamās zvaigznes, kuras varēja stabilizēt nomalē izmestās planētas orbītu.

Iespējams, ka līdzīgs scenārijs savulaik varēja norisināties Saules sistēmā, kā rezultātā tās nomalē varētu atrasties tā dēvētā Devītā planēta. Tā varēja izveidoties tuvāk Saulei un, mijiedarbojoties ar Jupiteru, aizsviesta tālu aiz Plutona orbītas. Kāda garām lidojoša zvaigzne varēja stabilizēt tās orbītu. Tomēr līdz šim šādas planētas eksistencei ir tikai netieši pierādījumi, piemēram, neliela grupiņa aiz Neptūna mītoši objekti, kuriem raksturīgas neparastas orbītas, kuras var izskaidrot ar salīdzinoši masīvas planētas eksistenci Saules sistēmas nomalē. Nav izslēdzams arī alternatīvs izskaidrojums, piemēram, šo gravitācijas disbalansu neizraisa viens liels objekts, bet daudzu mazu objektu kopējais pievilkšanas spēks.

Lielas cerības veikt padziļinātu HD106906 sistēmas izpēti tiek liktas uz jauno Džeimsa Veba kosmisko teleskopu. Iegūtie dati palīdzētu noskaidrot, kur un kā planēta izveidojās, un vai to ieskauj putekļu un gāzes disks.

The Hubble Space Telescope, UC Berkeley, Space Telescope Science Institute

Komentāri

  1. Mārča tieši 11.12.2020 domāja šādi:

    Ja es saprotu pareizi tad no teorijas izriet ka eksoplanētu HD106906 b atrašānās novietuju ārpus šī konkrētās Saules sistēmas robežām ietekmēja ārēja zvaigznes gravitācija lauks?

  2. Redaktors tieši 12.12.2020 domāja šādi:

    Process bija sekojošs:
    1. Izveidojās planēta
    2. Pietuvojās abām sistēmas centrā esošajām zvaigznēm
    3. Gravitācijas spēku mijiedarbības rezultātā planētas orbīta tika izmainīta un tā bija nestabila, ar tendenci izlidot no sistēmas.
    4. Garām lidoja ar sistēmu nesaistīta zvaigzne, tās gravitācijas iedarbība nostabilizēja planētas orbītu un planeta palika sistēmā.

  3. janis tieši 21.02.2021 domāja šādi:

    Nesaprotu tikai vienu. Kā var neredzēt mūsu saules sistēmā esošu milzīgu planētu, bet pētīt daudzus simtus gaismas gadu attālus objektus ir iespējams.

  4. Redaktors tieši 21.02.2021 domāja šādi:

    Citplanētas pētīt ir vieglāk nekā Saules sistēmas nomalē mītošu planētu.

    Lielākais vairums planētu tiek pētītas netieši, analizējot zvaigznes gaismas izmaiņas, zvaigznes pozīcijas izmaiņas u.c. parametrus. Teleskopa instrumenti zina, kur skatīties - uz konkrētu zvaigzni. Kā pētīt naktstaurņus, kas lido ap lampu.

    Savukārt Saules sistēmas nomales planētas atrašana ir sarežģīts pasākums. Tur ir tumšs - grūti ieraudzīt. Jāmeklē ļoti lielā apgabalā. Aptuveni kā meklēt adatu siena kaudzē.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!