ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Citplanēta 28 miljonu gaismas gadu attālumā


Publicēts: 25.10.2021

Par citplanētām tiek dēvētas planētas, kas riņķo ap citām zvaigznēm, ārpus Saules sistēmas. Līdz šim visas atklātās citplanētas atrodas tuvāk vai tālāk no Zemes, Piena Ceļa galaktikā. Lielākā daļa mazāk kā 3000 gaismas gadu attālumā. Izmantojot NASA Čandra rentgenstaru teleskopu, zinātnieki varētu būt pamanījuši citplanētu, kas riņķo ap zvaigzni 28 miljonu gaismas gadu attālumā. Šī zvaigzne atrodas citā galaktikā, tātad ārpus Piena Ceļa.

Iespējamā kandidāte atrodas galaktikā Mesjē 51 (M51). Tā atklāta, izmantojot tranzīta metodi, bet nevis redzamajā gaismā, bet gan rentgenstaros. Redzamās gaismas tranzīta gadījumā ar teleskopu tiek reģistrēta zvaigznes gaismas intensitāte ilgākā laika periodā. Ja ap šo zvaigzni riņķo viena vai vairākas planētas, sagaidāms, ka tās gaismas apjoms samazināsies gadījumā, ja planēta šķērsos zvaigznes disku.

Rozanne Di Stefano no Hārvardas un Smitsona Astrofizikas centra (ASV) kopā ar kolēģiem izmantoja tranzīta metodi netipiskos viļņu garumos - rentgenstaros, analizējot rentgenstaru dubultsistēmas, kuras parasti ir veidotas no neitronu zvaigznes vai zvaigznes masas melnā cauruma, ap kuru riņķo parasta zvaigzne. Kompaktā objekta gravitācija pievelk matēriju no normālās zvaigznes un tā tiek sakarsēta tik ļoti, ka sāk spīdēt rentgenstaru diapazonā.

Šis reģions, kur gāze emitē rentgenstarus, ir ļoti mazs, tādēļ, ja šajā neparastajā sistēmā ir saglabājusies planēta, tā teorētiski var aizsegt visu šo zonu. Tā rezultātā rentgenstarojums tiktu bloķēts uz laiku, kamēr planēta šķērso šo apgabalu. Pēc tam rentgenstarojums atkal atjaunotos iepriekšējā līmenī. Ja šāds fenomens tiktu novērots periodiski, varētu domāt, ka sistēmā patiesi atrodas planēta. Šī metode ļautu atklāt planētas daudz lielākos attālumos nekā ar tranzīta metodi, kas analizē redzamo gaismu, kuras gadījumā planēta aizsedz tikai nelielu daļu no zvaigznes gaismu.

Potenciālā citplanēta atrodas sistēmā M51-ULS-1, kas sastāv no melnā cauruma vai neitronu zvaigznes, ap kuru riņķo zvaigzne, kuras masa aptuveni 20 reizes pārsniedz Saules masu. Novērotais tranzīts ilga trīs stundas. Tā laikā rentgenstarojums no šīs sistēmas tika bloķēts pilnībā. Teorētiskie modeļi liecina, ka šī planēta varētu būt Saturna izmēros. Tā atrodas aptuveni divreiz tālāk no zvaigžņu sistēmas kā Saturns no Saules. Protams, ja zinātnieki patiesi ir pamanījuši planētu, tās apstiprināšanai vajadzētu tranzītu novērot vēl vismaz vienu reizi. Šajā gadījumā tas nozīmē gaidīt aptuveni 70 gadus.

Protams, tika apsvērti arī citi iemesli novērotajam rentgenstarojuma iztrūkumam. Piemēram, vai tas varēja būt gāzu mākonis, kas aizklāja sakarsētās gāzes apgabalu? Pētnieki uzskata, ka tas ir maz ticams variants.

Di Stefano vadītā zinātnieku grupa plāno turpināt pētījumus, analizējot Čandra un XMM-Newton teleskopu arhīvus. Čandra teleskopa arhīvos atrodami dati par aptuveni 20 galaktikām, ieskaitot M31 un M33, kas atrodas daudz tuvāk. Tuvākās galaktikās varētu cerēt atrast sistēmas ar īsākiem tranzīta periodiem. Ne mazāk interesants izpētes virziens ir Piena Ceļa galaktikas rentgenstaru dubultsistēmu analīze. Iespējams, ka tepat mūsu galaktikā atrodamas šādas planētas, kas mājo ekstrēmos apstākļos.

Ja M51-ULS-1 sistēmā riņķo planēta, tad jāsaka, ka tā ir pārcietusi vētrainus notikumus. Tai bija jāizdzīvo pārnovas sprādzienā, kura rezultātā izveidojās neitronu zvaigzne vai melnais caurums. Arī tās nākotne ir ne mazāk bīstama. Kādā brīdī zvaigzne, no kuras šobrīd matēriju vāc kompaktais objekts, varētu uzsprāgt kā pārnova. Planētu vēlreiz skartu augstas enerģijas starojums.

Harvard-Smithsonian Center for Astrophysics

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas: