Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Brūnais pārītis (1919/0)


Publicēts: 26.12.2009

Astronomiem ir izdevies atklāt divus brūnā pundura masas objektus, kas riņķo ap milzīgu un vecu zvaigzni, tādejādi parādot, ka planētas veidojas daudz ātrāk un efektīvāk nekā agrāk tika uzskatīts.

"Mēs atradām divus brūno punduru masas objektus, kas riņķo ap parastu zvaigzni, kas ir ļoti rets gadījums," pastāstīja astronomijas profesors un pētījuma vadītājs Aleks Volszczans.

Zvaigzne BD +20 2457 ir K2 klases milzis - milzīga, uzpūtusies zvaigzne, kuras dzīve tuvojas noslēgumam. Šis ir pirmais gadījums, kad astronomiem izdevies atrast brūnos pundurus, kas riņķo ap K klases zvaigzni.

Brūnie punduri ir blāvi un grūti ieraugāmi objekti, kas atrodas uz robežas starp zvaigznēm un planētām. Tie ir pārāk masīvi, lai būtu planētas, bet ne pietiekoši masīvi, lai to kodolos sāktos zvaigznēm raksturīgās kodolreakcijas. Tie ir kā "trūkstošais posms" starp planētām un zvaigznēm, bet par to izcelsmi maz kas ir zināms.

"Ja mēs atrodam vienu brūno punduri, mums nav skaidrs, no kurienes tas radies," skaidroja profesors. "Tas var būt radies vai nu planētu, vai nu arī zvaigžņu veidošanās procesā."

Atrodot divus brūnos pundurus, ir skaidrs, ka tie radušies pateicoties ārkārtīgi lielajam izejas materiāla daudzumam, kas ieskāva zvaigzni tās evolūcijas sākumposmā.

"Šajā gadījumā," turpināja Volszczans. "Ir skaidrs, ka sākotnējā diska masa ir bijusi ārkārtīgi liela."

Lai atrastu blāvos pavadoņus, zinātnieki izmantoja augstas izšķirtspējas spektrogrāfu, kas uzmontēts uz Hobija-Eberlija teleskopa. Ar spektrogrāfa palīdzību tika sadalīta zvaigznes gaisma, galarezultātā iegūstot spektrālās līnijas, kas liecināja par brūno punduru esamību.

Kad brūnais punduris it kā pievelk zvaigzni tuvāk Zemei, spektrālo līniju viļņu garums saīsinās un "kļūst zilāks". Brūnajam pundurim atrodoties aiz zvaigznes, tas to velk tuvāk un viļņu garumi pagarinās. Izmantojot šos datus, zinātnieki noteica gan brūno punduru izmērus, gan masu, kā arī to orbītas.

Abi pavadoņi attiecīgi ir 21 un 13 reizes masīvāki nekā Jupiters. Tie atrodas 1,5 un 2 reizes tālāk no zvaigznes kā Zeme no Saules. Vienu orbītu punduri veic 380 un 622 dienu laikā.

Interesanti, ka vēl pirms dažiem miljoniem gadu BD +20 2457 bija parasta galvenās secības zvaigzne, kuras kodolā sadeg ūdeņradis, radot hēliju. Šī, Saulei līdzīgā zvaigzne, bija aptuveni trīs reizes masīvāka un daudz spožāka nekā Saule.

"Spēcīgajam starojumam, kāds valdīja šajā sistēmā, vajadzēja uzkarsēt un iztvaicēt visu, kas vēl ap to veidojās," piebilda profesors. "Fakts, ka brūnie punduri tur ir joprojām, liecina, ka tiem vajadzēja ātri savākt matēriju un būt pilnībā izveidotiem brīdī, kad šī zvaigzne iedegās."

BD +20 2457 tipa zvaigzne veidojās aptuveni 10 miljons gadus un tad kļuva par galvenās secības zvaigzni. Lai brūnie punduri varētu pastāvēt, tiem gada laikā bija jāsavāc Zemes Mēnesim līdzvērtīgs masas daudzums.

"Ir skaidrs, ka brūno punduru veidošanās process ir sarežģīts mehānisms," teica Volszczans. "Tie aug ne tikai ar akrēcijas mehānisma palīdzību, bet pašu brūno punduru gravitācija palīdz tiem savākt vairāk masas un paātrina to izveidošanos."

The Pennsylvania State University

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE