Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Brūnā pundura planēta (2644/0)


Publicēts: 12.04.2010

Teleskopi paliek arvien jaudīgāki. Tas ļauj astronomiem atklāt "prātam neaptveramus" objektus. Pēdējais no tādiem ir planētai līdzīgs objekts, kas riņķo ap brūno punduri.

Šīs planētas masa 5 līdz 10 reizes pārsniedz Jupitera masu. Tā ir izveidojusies mazāk kā miljons gadu laikā, kas ir daudz ātrāk nekā paredz patlaban esošās planētu veidošanās teorijas.

Kamens Todorovs no Pensilvānijas štata universitātes un viņa kolēģi izmantoja Habla teleskopa un Gemini observatorijas teleskopu aso redzi, lai tiešā veidā nofotografētu brūnā pundura pavadoni, kas tika atklāts, apsekojot 32 jaunus brūnos pundurus zvaigžņu veidošanās reģionā Vērša zvaigznājā. Brūnie punduri ir objekti, kuru masa desmitiem reižu pārsniedz Jupitera masu, bet tie ir pārāk mazi, lai to kodolos notiktu kodolreakcijas.

Noslēpumainais objekts riņķo ap brūno punduri tikai 3,6 miljardu kilometru attālumā. Saules sistēmā šis objekts atrastos starp Saturnu un Urānu.

Ļoti plašas diskusijas savulaik izvērtās par planētas statusu un Plutonu. Cik gan mazam ir jābūt objektam, lai to varētu saukt par planētu? Šie novērojumi ir aizskāruši izmēru otru aspektu. Cik īsti lielam objektam ir jābūt, lai to sauktu par brūno punduri, nevis par planētu? Brūnā pundura pavadonis ir tajā masas diapazonā, kādā atrodas liela daļa ap citām zvaigznēm novēroto planētu. Vai to ir jāsauc par planētu? Iespējams, ka atbilde ir jāmeklē veidā, kā šis objekts ir veidojies.

Pastāv vismaz trīs iespējamie scenāriji. Putekļi diskā varēja apvienoties, izveidojot cietu planētu, kura ir aptuveni 10 reizes lielāka par Zemi. Tā, savukārt, savāca gāzes, izveidojot apvalku. Iespējams, ka diskā izveidojās gāzu sakopojums, kas ātri pārtapa par milzu gāzes planētu. Trešajā variantā objekts neveidojās protoplanetārajā diskā, bet gan tajā pašā mākonī, kur brūnais punduris.

Ja pēdējais scenārijs ir pareizs, tad šis atklājums demonstrē, ka planētas izmēra objekti var izveidoties tāpat kā zvaigznes. Šoreiz tas varētu būt visticamākais mehānisms, jo objekts ir pārāk jauns, lai būtu izveidojies pēc pirmā scenārija. Otrā scenārija gadījumā planēta izveidotos ātri, bet diskā ap brūno punduri, visticamāk, nebūtu pietiekami daudz matērijas, lai izveidotos objekts, kura masa 5 līdz 10 reizes pārsniedz Jupitera masu.

"Visinteresantākais ir tas, ka veids, kādā notiek dubultzvaigžņu veidošanās, ir piemērojams arī objektiem, kuru masa vairāk atgādina planētu. Šķiet, ka daba spēj izveidot planētu masas pavadoņus, izmantojot divus ļoti atšķirīgus mehānismus," teica pētījuma grupas dalībnieks Kevins Lūmans no Pensilvānijas štata universitātes.

Ja šis objekts veidojies fragmentējoties un kolapsējot molekulārajam mākonim, kā tas notiek dubultzvaigžņu sistēmas gadījumā, tad tas nav saucams par planētu, jo planētas veidojas protoplanetārajos diskos.

Interesanti, ka ļoti tuvu atrodas dubultzvaigžņu sistēma, kas sastāv no neliela sarkanā pundura un brūnā pundura. Lūmans uzskata, ka visi četri objekti varēja izveidoties kolapsējot vienam mākonim, tādejādi šo sistēmu var uzskatīt par četru zvaigžņu sistēmu.

HubbleSite

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE