- Sākums -
- Visums -
- Citplanētas
Izzūdošā planēta
Publicēts: 6.12.2019
Baltie punduri ir Saulei līdzīgu zvaigžņu evolūcijas noslēgums, kad tiek nomesti ārējie atmosfēras slāņi, atklājot karsto kodolu. Kas gan notiek ar planētām šādās sistēmās? Arī Saulei pēc aptuveni 5 miljardiem gadu gaidāms šāds liktenis. Protams, ka zinātnieki vēlas saprast, kāda teorētiski varētu būt mūsu sistēmas planētu nākotne, t.sk. arī Zemes. Pavisam nejauši pētnieki ir atklājuši planētu, kas riņko ap balto punduri, tādejādi iegūstot iespēju palūkoties uz Saules sistēmas nākotni.
Zinātnieku grupa Borisa Gansikes (Vorikas universitāte, Lielbritānija) vadībā pētīja aptuveni 7000 baltos pundurus, izmantojot Slouna Digitālā debesu pārskata datus, un atklāja, ka viens no baltajiem punduriem izceļas ar neparastām īpašībām. Veicot zvaigznes gaismas spektroskopisko analīzi, viņi konstatēja atsevišķu ķīmisko elementu klātbūtni tādā koncentrācijā, kāda nav raksturīga baltajiem punduriem. Zinātniekiem radās aizdomas, ka sistēmā notiek kaut kas neparasts, kas, iespējams, ir saistīts ar planētu atliekām.
Lai labāk izprastu baltā pundura WDJ0914+1914 sistēmu, zinātnieki pieteica laiku uz ESO VLT teleskopu, kas aprīkots ar X-shooter instrumentu. Novērojumi apstiprināja ūdeņraža, skābekļa un sēra klātbūtni. Tika identificēts, ka šo elementu emisiju avots nav pati zvaigzne, bet gan ap to rotējošais gāzu disks. Zinātnieki sliecās domāt, ka vienīgais šāda diska esamības izskaidrojums ir iztvaikojoša gāzu planēta.
Ķīmisko elementu daudzums ir līdzīgs tam, kāds sastopams ledus milžu atmosfēras dziļākajos slāņos. Saules sistēmā atrodamas divas šāda tipa planētas - Urāns un Neptūns. Ja šāda planēta atrastos pietiekami tuvu baltajam pundurim, tās ultravioletais starojums aizpūstu planētas ārējos atmosfēras slāņus un daļa no tiem izveidotu gāzu disku. Iespējams, ka tieši šis scenārijs ir tas, ko zinātnieki novēroja WDJ0914+1914 sistēmā.
Baltais punduris ir neliels un ļoti karsts objekts. Tā virsmas temperatūra sasniedz 28 000 oC. Savukārt planēta ir ledaina un salīdzinoši liela, vismaz divas reizes lielāka nekā zvaigzne. Tās orbitālais periods ir aptuveni 10 dienas, kas nozīmē, ka planēta atrodas ļoti tuvu baltajam pundurim WDJ0914+1914. Liela daļa no gāzes, kuru zvaigznes starojums pūš prom no planētas, aizplūst prom, bet daļa tiek ievilkta akrēcijas diskā. Zinātnieki lēš, ka tās varētu būt aptuveni 3000 tonnas sekundē. Tieši pateicoties šim diskam, kas "piesārņoja" zvaigznes gaismu, bija iespējams atklāt šo Neptūna izmēra citplanētu.
Saulei līdzīgas zvaigznes lielāko sava mūža daļu "dedzina" ūdeņradi. Kad degvielas rezerves tuvojas noslēgumam, zvaigzne uzpūšas. Šo fāzi dēvē par sarkano milzi. Zvaigzne izmēros var kļūt tik liela, ka tās atmosfēra aprij tuvākās planētas. Saules sistēmas gadījumā šīs planētas varētu būt Merkurs un Venēra. Par Zemi vienprātības nav. Kādā bŗīdī gravitācija vairs nespēj noturēt ārējos slāņus un tie aizplūst kosmosā, veidojot lielākoties simetriskus miglājus, kuri tiek dēvēti par planetārajiem miglājiem. Sistēmas centrā paliek zvaigznes kodols jeb baltais punduris. Ja sistēmā ir atradušās arī tālākas planētas, tās saglabājas. Tā kā balto punduru mūsu galaktikā ir daudz, tīri teorētiski arī izdzīvojušo planētu vajadzētu būt. Līdz šim tādas nebija izdevies atklāt.
Interesanti, ka milzu planēta riņķo tikai 10 miljonu kilometru attālumā no zvaigznes. Tas nozīmē, ka sarkanā milža fāzē tā būtu atradusies zvaigznes atmosfērā. Visticamāk, ka kādā brīdī, kad zvaigzne pārtapa baltajā pundurī, šī planēta, kas sākotnēji atradās tālāk no zvaigznes, migrēja centra virzienā. Iespējams, ka šī jaunā orbīta ir izveidojusies, planētai mijiedarbojoties ar vēl citām sistēmā atlikušajām planētām.
Sistēma WDJ0914+1914 atrodas Vēža zvaigznājā, aptuveni 1500 gaismas gadu attālumā.
ESO
Uldis tieši 6.12.2019 domāja šādi:
Tā ir interesanta tēma līdz vienā brīdī pie kāda 15 vai 20 pētījuma rezultāta tu saproti ka tas ļoti sāk līdzināties tādai kā pesteļošanai. Es negribu noniecināt zinātniekus, un viņu pētījumus, tikai kaut kā pastāvīgi sanāk vieniem un tiem pašiem pētījumiem ir pretrunīgi rezultāti. Pa piemēru minot to cik daudz atmosfēras aizplūst no Marsa. Pētījumi ir no 8 tonnām dienā līdz nullei. Vai zeme izdzīvos kad saule kļūs par sarkano milzi vai nē?... Nezinu kā patiesībā ir ar to Marsu par tā atmosfēru, bet nevienu pētījumu es neesmu redzējis par to kā zeme attālinās no saules, jo saskaņā ar to ka saule visu laiku zaudē masu milzīgos daudzumos tā tam vajadzētu būt, vai arī par apstākļiem kas zemei liek bremzēties, un saglabāt savu orbītu it kā nemainīgu. Tā ka savā dumjajā prātā izdomāju ka nevienu pētījumu vai vēl jo vairāk pierādījumu par to neesmu redzējis kas atkal tās kosmosa pētniecības jomas noved līdz pesteļošanas līmenim. Un kur nu vēl tālās zvaigžņu sistēmas, un tālās galaktikas. Viss jau ir ok ja tas viss sagādā prieku. Un bez hipotēzēm arī nebūs teoriju, tikai man personīgi vairāk patīk uzzināt, un balstīties uz zināšanām kurām nebūs tendence tuvākajā laikā mainīties. Jo ja tās lietas ļoti interesē un patīk, tad tu arī tici tam, bet vēlāk pēc gadiem jūties vīlies daudzos pētījumos, jo tie izrādās nepareizi. Ar to gribu teikt ka pamatā pa lielam visi tāda veida tulkotie raksti nav tik ļoti balstīti uz zinātni, cik uz komerciju. Priekš plāna galdiņa urbējiem tas ir pašā laikā, bet tiem kas mīl zinātni, un kosmosa tēmas, un grib izprast un uzzināt vairāk tāda veida pētījumi varētu pat atgrūst. Esmu saskāries ar pretestību no StarSpace jaunumu sakarā latviešu valodā kuru vienkārši te nav, tādēļ pats daru ko varu šajā informācijas vakuumā lai viss maz kaut kādā informācija latviešu valodā būtu izlasāma. Gadījumā ja nav zināms, tad var Twitter, un Instagram sameklēt kosmoss_jaunumi un pasmelties. Ja liekas ka ļoti neprofesionāli, tad vēl mācos. Jā tie nav "jaunumi" un neinteresē, tad nu neko, bet informāciju cenšos atjaunot atkarībā no laika un iespējām.