- Sākums -
- Visums -
- Citplanētas
Avatāra Pandora varētu būt realitāte
Publicēts: 19.12.2009
Jaunākajā kases grāvējā, filmā Avatārs cilvēki dodas uz apdzīvotu pavadoni Pandoru. Šāda tipa pasaules, līdzīgi kā filmas Star Wars mežu klātais pavadonis Endora, tiek plaši izmantotas zinātniskās fantastikas darbos. Iespējams, ka ar Keplera misijas palīdzību, šādi pavadoņi varētu kļūt arī par zinātnisku faktu.
Ja tādu pavadoni izdotos atrast salīdzinoši netālu, tad Džeimsa Veba teleskops varētu palīdzēt izpētīt to atmosfēras un noteikt sastāvu. Tā uzskata Smitsona centra astronome Liza Kaltenēgere.
"Ja Pandora pastāv, mēs varētu to atrast un izpētīt tās atmosfēru nākamajā desmitgadē," teica Liza Kaltenēgere.
Līdz šim planētu meklējumos ir izdevies atrast ļoti daudz Jupitera izmēra planētas. Gāzu milži, lai arī tos ir vieglāk atklāt, nevar kalpot par mājvietu tādām dzīvības formām, kādas tās pazīstam mēs. Zinātnieki spekulē, ka pavadonis ar cietu virsmu, kas riņķo ap šādu milzu planētu, gan vārētu būt gana laba mājvieta dzīvai radībai, ja vien planēta riņķotu dzīvībai labvēlīgajā zonā.
"Mūsu Saules sistēmas gāzu planētām visām ir klinšaini un ledus pavadoņi," teica zinātniece. "Tādēļ ir pilnībā iespējams, ka citplanētu Jupiteriem arī ir pavadoņi. Daži no tiem varētu būt pat Zemes izmēra un ar atmosfēru."
Keplera mērķis ir meklēt planētas, kas šķērso zvaigznes disku, radot tādu kā nelielu aptumsumu un satumšinot zvaigznes izstaroto gaismu. Šāds tranzīts ilgst tikai dažas stundas un tā noteikšanai nepieciešama precīza planētas un zvaigznes atrašanās vienā līnijā ar Zemi.
Tiklīdz astronomiem izdosies atrast Jupiteram līdzīgu planētu nepieciešamajā attālumā, viņi mēģinās noteikt vai tam ir pavadoņi. Pavadoņa gravitācija ietekmēs tranzīta laiku, to pagarinot vai saīsinot, atkarībā no pavadoņa atrašanās vietas ap planētu. Šīs tranzīta laika izmaiņas varētu liecināt par pavadoņa esamību.
Ja pavadonis tiks atrasts, nākamais jautājums būs - vai tam ir atmosfēra. Ja jā, tad šīs gāzes absorbēs zvaigznes gaismu tranzīta laikā, ļaujot noteikt atmosfēras sastāvu.
Šis signāls ir spēcīgāks lielām planētām, kurām ir karstas un uzblīdušas atmosfēras, bet arī Zemes izmēra pavadoņa atmosfēra var tikt izpētīta, ja izveidojas pareizie apstākļi. Piemēram, attālumam no planētas līdz pavadonim ir jābūt pietiekami lielam, lai varētu "noķert" tikai paša pavadoņa tranzītu.
Kaltenēgere aprēķināja, ka citplanētu pavadoņu atmosfēras izpētei vislabākā sistēma būtu tieši filmā Avatārs apspēlētā Centauri A sistēma.
"Alpha Centauri A ir spoža, tuvumā esoša zvaigzne, kas ir ļoti līdzīga Saulei, tādēļ signāls būtu spēcīgs," teica Kaltenēgere. "Jums vajadzētu tikai dažus tranzītus, lai noteiktu sastāvu - ūdeni, skābekli, oglekļa dioksīdu un metānu uz Zemei līdzīga pavadoņa kāds ir Pandora."
"Ja Avatāra vīzija ir pareiza, mēs šādu pavadoni varētu izpētīt ar Džeimsa Veba teleskopu jau tuvākajā nākotnē," viņa piebilda.
Lai gan Alpha Centauri A sola fascinējošas iespējas, sarkanie punduri ir daudz vieglāks planētu medību mērķis, jo dzīvībai labvēlīgā zona atrodas tuvāk zvaigznei un tādēļ tranzīts ir labāk novērojams.
Astronomi spriež, vai šādām planētām, kas riņķo pietiekami tuvu sarkanajam pundurim, nav izveidojies tāds pats mehānisms kā Zemes un Mēness gadījumā, kad Mēness viena puse ir visu laiku pavērsta pret Zemi. Tādā situācijā uz citplanētas vienas puses visu laiku būtu diena, bet uz otras - nakts.
Ja šādai planētai tomēr būtu pavadonis, visticamāk uz tā būtu izveidojies normāls dienas un nakts cikls. Tā atmosfēra izlīdzinātu temperatūras svārstības un tur veidotos dzīvībai labvēlīgi apstākļi.
"Pavadoņi, kas riņķo ap milzu planētām, šķiet daudz reālāki dzīvības pastāvēšanai nekā planētas, kas ir pavērstas ar vienu pusi pret zvaigzni, vai tā dēvētās superzemes," skaidroja Kaltenēgere. "Mums tas ir jāpatur prātā, meklējot dzīvības pazīmes Visumā."
Harvard-Smithsonian Center for Astrophysics
Komentāri
