ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Ar pulksteņa precizitāti (325/0)


Publicēts: 31.01.2021

Tēlnieka zvaigznājā aptuveni 200 gaismas gadu attālumā no Zemes atrodas zvaigzne TOI-178. Novērojot šo sistēmu, astronomi pamanīja kaut ko neparastu. Šķita ka divas planētas riņķo pa vienu un to pašu orbītu. Turpmākie novērojumi atklāja, ka šī planētu sistēma ir ļoti neparasta. Tajā atrodas vismaz sešas planētas, no kurām visas, izņemot vienu, kas atrodas vistuvāk zvaigznei, ir rezonansē attiecībā viena pret otru.

Saules sistēmā šāda rezonanse ir novērota trijiem no Jupitera pavadoņiem - Jo, Eiropai un Ganimēdam. Kamēr Ganimēds, kas atrodas tālāk no Jupitera nekā Eiropa un Jo, veic vienu orbītu, milzu planētai tuvākais Jo ir apriņķojis četras reizes, bet Eiropa divas. Tā ir 4:2:1 rezonanse.

TOI-178 planētu rezonanse ir daudz sarežģītāka un aprakstāma kā 18:9:6:4:3. Tātad, kamēr planēta, kas ir otrā zvaigznei tuvākā, veic 18 orbītas, trešā planēta apriņķo zvaigzni 9 reizes, ceturtā - sešas utt. Novērojot sistēmu, zinātnieki atklāja sākotnēji tikai piecas planētas, bet, izskaitļojuši rezonanses secību, viņi aprēķināja, kur būtu jāmeklē sestā planēta.

Šī neparastā rezonanse sniedz ieskatu sistēmas attīstībā, jo, kā uzskata zinātnieki, norāda uz to, ka sistēma attīstījusies ļoti mierīgos apstākļos, kas ļāva saglabāties tik unikālai konfigurācijai.

Lai arī planētu kustība ir ļoti sakārtota, to nevar teikt par planētu izkārtojumu pēc to fizikālajiem parametriem. Zemes blīvuma planētai blakus atrodas planēta, kuras blīvums ir uz pusi mazāks kā Neptūnam, tai savukārt seko planēta, kuras blīvums līdzinās Neptūna blīvumam. Saules sistēmā zvaigznei tuvāk atrodas cietās planētas, bet tālāk no Saules mājo gāzu milži. Šis pretstats starp labi organizēto rezonansi un šķietamo haosu planētu izkārtojumā izaicina līdzšinējos uzskatus par planētu veidošanos.

TOI-178 izpētē tika izmantota virkne dažādu instrumentu - Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) CHEOPS satelīts, kuram talkā nāca ESPRESSO instruments, ar kuru aprīkots Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti lielais teleskops (VLT), kā arī NGTS un SPECULOOS instrumenti, kas atrodas ESO Paranālas observatorijā. Sistēmā esošo citplanētu izpētē varēja izmantot gan tranzīta, gan radiālā paātrinājuma metodes, tādejādi iegūstot daudz plašāku informāciju par planētu parametriem.

Sistēmas centrālā zvaigzne pieder K tipam jeb oranžajiem punduriem. Planētu orbītas atrodas tuvāk zvaigznei nekā Saules sistēmā. Zvaigznei tuvākā planēta vienu orbītu veic dažu dienu laikā, bet tālākajai viens gads ir aptuveni desmit reizes garāks. Lielākās planētas diametrs ir aptuveni trīs reizes lielāks par Zemes izmēriem, bet mazākā ir aptuveni mūsu planētas lielumā. To masa ir no 1,5 līdz 3 reizēm lielāka nekā Zemes masa. Dažas planētas ir cieto iežu planētas, bet lielākas nekā Zeme - tā dēvētās "superzemes". Dažas atgādina Saules sistēmā sastopamās gāzu planētas, bet ir mazākas par tām - "minineptūni".

Lai arī neviena no līdz šim atrastajām planētām neatrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā, zinātnieki uzskata, ka nākamās rezonanses izskaitļošana un novērojumu turpināšana varētu palīdzēt atklāt planētu, kas teorētiski varētu riņķot šajā apgabalā vai tuvu tam. ESO Ekstrēmi lielais teleskops (ELT), kurš uzsāks darbu jau šajā desmitgadē, būs tik jaudīgs, ka ar tā palīdzību varēs tiešā veidā nofotografēt cieto iežu planētas TOI-178 sistēmā un pat izpētīt to atmosfēras.

ESO

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas: