Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Ačgārnās planētas (3406/0)


Publicēts: 14.04.2010

Karaliskās Astronomijas biedrības ikgadējā sanāksmē tika paziņots par deviņu jaunu tranzīta citplanētu atklājumu. Apkopojot šos datus ar jau agrāk atklātajām tranzīta citplanētām, astronomi atklāja, ka 6 no 27 riņķo ap zvaigzni pretēji zvaigznes rotācijas virzienam. Šis atklājums ir izaicinājums patlaban pieņemtajām planētu veidošanās teorijām.

"Tā ir īsta bumba, ko mēs iesviedām citplanētu lauciņā," teica Amauri Triauds no Ženēvas observatorijas, kurš kopā ar Endrjū Kameronu un Didjēru Kvelozu veica lielāko daļu novērojumu.

Tiek uzskatīts, ka planētas veidojas no gāzu un putekļu diska, kas riņķo ap zvaigzni. Protoplanetārais disks griežas tajā pašā virzienā, kurā zvaigzne rotē ap savu asi. Līdz šim tika pieņemts, ka planētas, kas izveidojas no šī diska, vairāk vai mazāk atrodas vienā plaknē, un to orbītas virziens sakrīt ar zvaigznes rotācijas virzienu.

Pēc deviņu citplanētu atklāšanas ar WASP, astronomi izmantoja HARPS spektrogrāfu, kas uzmontēts uz 3,6 metru ESO teleskopa Lasiljas observatorijā Čīlē, un Šveices Eulera teleskopu, kā arī datus no citiem teleskopiem, lai apstiprinātu atklājumu un precīzāk definētu šo planētu īpašības.

Kad komanda apkopoja jaunākos novērojumus ar vecākiem datiem, viņi atklāja, ka vairāk nekā pusei no "karstajiem jupiteriem" orbītas nesakrīt ar zvaigznes rotācijas asi. Sešām citplanētām (to skaitā divām no jaunatklātajām) raksturīga retrogrāda kustība. Tās riņķo ap zvaigzni "ačgārni".

"Jaunākie rezultāti ir izaicinājums tradicionālajiem uzskatiem, ka planētām jāriņķo ap zvaigzni tajā virzienā, kurā griežas zvaigzne," teica Endrjū Kamerons no Svētā Endrjū universitātes.

Kopš tika atklāts pirmais karstais jupiters pirms 15 gadiem, to izcelsme joprojām nav noskaidrota. Tās ir planētas, kuru masa ir līdzīga vai lielāka nekā Saules sistēmas Jupiteram, bet to orbītas atrodas ļoti tuvu zvaigznei. Tiek uzskatīts, ka milzu planētu kodols ir ledus un cieto iežu maisījums. Ledus ir sastopams tālu no zvaigznes. Karstajiem jupiteriem vajadzētu veidoties tālāk prom no zvaigznes un pēc tam migrēt, lai nonāktu tuvāk zvaigznei. Daudzi astronomi uzskata, ka šādu procesu varētu izraisīt jaunizveidoto planētu mijiedarbība ar putekļu un gāzu disku. Šāda scenārija gadījumā būtu nepieciešami daži miljoni gadu. Planētu orbītas atbilstu zvaigznes rotācijas asij. Procesā būtu iespējama arī Zemei līdzīgu planētu veidošanās un pastāvēšana.

Lai izskaidrotu retrogrādo un slīpo orbītu esamību, ir nepieciešama alternatīva migrācijas teorija. Šādā gadījumā karstie jupiteri veidojas tālu prom no zvaigznes, bet to migrāciju neizraisa mijiedarbība ar putekļu disku, bet gan simtiem miljoniem gadu ilgs evolūcijas process, kurā iesaistīta gravitācijas mijiedarbība ar tālāk esošām masīvām planētām, kuras rezultātā planēta iegūst izstieptu un sasvērtu orbītas plakni attiecībā pret centrālo zvaigzni. Katru reizi, kad planēta palido garām zvaigznei, tā zaudē enerģiju. Ar laiku planētas orbīta kļūst cirkulāra, nonāk ļoti tuvu zvaigznei un ir ieslīpa attiecībā pret zvaigznes rotācijas asi.

"Šī procesa dramatiskākais blakusefekts ir tāds, ka tiek iznīcinātas Zemei līdzīgas planētas, ja tādas sistēmā ir bijušas," teica Didjērs Kvelozs no Ženēvas observatorijas.

Divu retrogrādo planētu gadījumā to sistēmās ir atklāti tālāki un masīvāki objekti, kas varētu apstiprināt šo alternatīvo teoriju. Jaunie atklājumi rosina astronomus atkārtoti pievērsties šīm neparastajām sistēmām, lai pārbaudītu, vai sistēmu nomalēs neatrodas vēl kāds masīvs objekts, kurš izraisījis planētas migrāciju zvaigznes virzienā.

 

ESO

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE