Dīvainā orbīta

Publicēts: 27.06.2009
Starptautiska zinātnieku komanda ir atklājusi pavisam dīvainu planētu. Pareizāk sakot, neparasta ir planētas orbīta ap zvaigzni. Saules sistēmas planētas daudz maz riņķo Saules ekvatoriālajā plaknē, bet šī planēta XO-3b riņķo ieslīpi attiecībā pret savas zvaigznes ekvatoriālo plakni.

Kā sameklēt okeānu

Publicēts: 5.06.2009
Šobrīd ir atklātas vairāk kā 300 citplanētas, no kurām lielākā daļa ir milzu gāzes giganti, kas atrodas vai nu pārāk tuvu, vai pārāk tālu no dzīvībai labvēlīgās zonas. Tuvākajā nākotnē varētu sekot Zemei līdzīgu planētu atklājumi. Iedomājieties pirmo planētu, kura atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā un uz kuras varētu pastāvēt ūdens. Pirmās planētas fotogrāfijas…

Jaunas mājvietas meklējumos

Publicēts: 2.06.2009
Tuvākā Zemei līdzīgā planēta? Iespējams, ka tā ir tepat blakus, domājot kosmiskos mērogos. Divas astronomu komandas - viena no ASV, viena no Eiropas - centīsies atrast planētu, kas, iespējams, riņķo ap Alpha Centauri A vai Alpha Centauri B, zvaigznēm, kas, no Zemes lūkojoties, izskatās kā viens gaismas punkts.

Veiksmīgās medības

Publicēts: 31.05.2009
Gluži kā savvaļas dzīvnieku medību metodes mēdz būt dažādas, arī citplanētas var medīt visdažādākajos veidos. Viena no šādām metodēm ir astrometrija, kas pirmo reizi tika izmēģināta pirms aptuveni 50 gadiem. Līdz šim šajās lamatās nebija iekritusi neviena citplanēta.

e un d no Gliese 581

Publicēts: 21.04.2009
Gliese 581 sistēmā ir atklāta līdz šim visvieglākā citplanēta - planēta "e", kas ir aptuveni 2 reizes masīvāka par Zemi. Astronomu komanda ir precizējusi arī planētas "d" orbītu, kas atrodas zvaigznes dzīvībai labvēlīgajā zonā. Atklājumi tika paveikti ar HARPS spektrogrāfu, kas uzmontēts uz 3,6 metru ESO teleskopa Čīlē.

Habla arhīvu zelta dzīsla

Publicēts: 2.04.2009
Arhīva planētu mednieks. Tieši šādu titulu rodas vēlme piešķirt Deividam Lafreņjēram no Toronto universitātes Kanādā. Viņš citplanētu ir burtiski "izracis" no veciem Habla teleskopa datu arhīviem, kuri, kā jūs varat iedomāties, 19 gadu laikā ir sakrājušies patiesi iespaidīgi. Lafreņjērs uzskata, ka ir atradis planētu "zelta dzīslu" un turpinās meklējumus…

Piena Ceļā varētu būt miljardiem Zemei līdzīgu planētu

Publicēts: 17.02.2009
Pēdējo 20 gadu laikā ir atklātas vairāk kā 300 planētas, kas riņķo ap citām zvaigznēm. Lielākā daļa ir milzīgi gāzu vai ledus giganti. Tikai dažas no šīm planētām ir tā saucamās "superzemes". Uzlabojoties tehnoloģijām, iespējams izdosies atbildēt uz jautājumu - vai visumā ir Zemei līdzīgas planētas, uz kurām varētu būt dzīvība.

Mazākā citplanēta

Publicēts: 4.02.2009
"Šis ir ļoti svarīgs solis garajā ceļā, lai izprastu mūsu planētas veidošanās un tālākās attīstības procesus," pastāstīja COROT projekta zinātnieks Malkolms Frīdlunds. "Pirmo reizi astronomijas vēsturē mēs esam atklājuši Zemes tipa planētu."

Globālā sakaršana

Publicēts: 29.01.2009
Uz Zemes mēs uztraucamies par globālo sasilšanu, kad atmosfēra uzsilst par dažiem grādiem gadsimta laikā. Krasākās temperatūras izmaiņas nesastāda vairāk kā pāris desmiti grādu diennakts laikā. 2009. gada 29. janvāra Nature numurā varam lasīt par kādu planētu, uz kuras vērojama globālā uzkaršana.

335. citplanēta HAT-P-11b

Publicēts: 21.01.2009
Citplanētu skaitam ir pievienojusies viena jauna planēta. HAT-P-11b ir nedaudz lielāka par Neptūnu un atrodas Gulbja zvaigznājā, aptuveni 120 gaismas gadu attālumā. Šī planēta atklāta, izmantojot tranzīta metodi, kad tiem mērītas spožuma izmaiņas, kuras rada planēta, rotējot ap zvaigzni.