ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Citplanētas

Planētu biljards

Planētu biljards (2308/0)


Publicēts: 13.08.2009
Zinātnieku komanda ir atradusi neparastu citplanētu, kas riņķo retrogrādi ap zvaigzni, kas atrodas aptuveni 1000 gaismas gadu attālumā no Zemes. Planēta tika atklāta WASP projekta ietvaros, sadarbojoties ar Ženēvas observatoriju.
Dīvainā orbīta

Dīvainā orbīta (2962/0)


Publicēts: 27.06.2009
Starptautiska zinātnieku komanda ir atklājusi pavisam dīvainu planētu. Pareizāk sakot, neparasta ir planētas orbīta ap zvaigzni. Saules sistēmas planētas daudz maz riņķo Saules ekvatoriālajā plaknē, bet šī planēta XO-3b riņķo ieslīpi attiecībā pret savas zvaigznes ekvatoriālo plakni.
Kā sameklēt okeānu

Kā sameklēt okeānu (2229/0)


Publicēts: 5.06.2009
Šobrīd ir atklātas vairāk kā 300 citplanētas, no kurām lielākā daļa ir milzu gāzes giganti, kas atrodas vai nu pārāk tuvu, vai pārāk tālu no dzīvībai labvēlīgās zonas. Tuvākajā nākotnē varētu sekot Zemei līdzīgu planētu atklājumi. Iedomājieties pirmo planētu, kura atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā un uz kuras varētu pastāvēt ūdens. Pirmās planētas fotogrāfijas…
Jaunas mājvietas meklējumos

Jaunas mājvietas meklējumos (3969/0)


Publicēts: 2.06.2009
Tuvākā Zemei līdzīgā planēta? Iespējams, ka tā ir tepat blakus, domājot kosmiskos mērogos. Divas astronomu komandas - viena no ASV, viena no Eiropas - centīsies atrast planētu, kas, iespējams, riņķo ap Alpha Centauri A vai Alpha Centauri B, zvaigznēm, kas, no Zemes lūkojoties, izskatās kā viens gaismas punkts.
Veiksmīgās medības

Veiksmīgās medības (4051/0)


Publicēts: 31.05.2009
Gluži kā savvaļas dzīvnieku medību metodes mēdz būt dažādas, arī citplanētas var medīt visdažādākajos veidos. Viena no šādām metodēm ir astrometrija, kas pirmo reizi tika izmēģināta pirms aptuveni 50 gadiem. Līdz šim šajās lamatās nebija iekritusi neviena citplanēta.
e un d no Gliese 581

e un d no Gliese 581 (3427/2)


Publicēts: 21.04.2009
Gliese 581 sistēmā ir atklāta līdz šim visvieglākā citplanēta - planēta "e", kas ir aptuveni 2 reizes masīvāka par Zemi. Astronomu komanda ir precizējusi arī planētas "d" orbītu, kas atrodas zvaigznes dzīvībai labvēlīgajā zonā. Atklājumi tika paveikti ar HARPS spektrogrāfu, kas uzmontēts uz 3,6 metru ESO teleskopa Čīlē.
Habla arhīvu zelta dzīsla

Habla arhīvu zelta dzīsla (2582/0)


Publicēts: 2.04.2009
Arhīva planētu mednieks. Tieši šādu titulu rodas vēlme piešķirt Deividam Lafreņjēram no Toronto universitātes Kanādā. Viņš citplanētu ir burtiski "izracis" no veciem Habla teleskopa datu arhīviem, kuri, kā jūs varat iedomāties, 19 gadu laikā ir sakrājušies patiesi iespaidīgi. Lafreņjērs uzskata, ka ir atradis planētu "zelta dzīslu" un turpinās meklējumus…
Piena Ceļā varētu būt miljardiem Zemei līdzīgu planētu

Piena Ceļā varētu būt miljardiem Zemei līdzīgu planētu (2617/0)


Publicēts: 17.02.2009
Pēdējo 20 gadu laikā ir atklātas vairāk kā 300 planētas, kas riņķo ap citām zvaigznēm. Lielākā daļa ir milzīgi gāzu vai ledus giganti. Tikai dažas no šīm planētām ir tā saucamās "superzemes". Uzlabojoties tehnoloģijām, iespējams izdosies atbildēt uz jautājumu - vai visumā ir Zemei līdzīgas planētas, uz kurām varētu būt dzīvība.
Mazākā citplanēta

Mazākā citplanēta (3273/0)


Publicēts: 4.02.2009
"Šis ir ļoti svarīgs solis garajā ceļā, lai izprastu mūsu planētas veidošanās un tālākās attīstības procesus," pastāstīja COROT projekta zinātnieks Malkolms Frīdlunds. "Pirmo reizi astronomijas vēsturē mēs esam atklājuši Zemes tipa planētu."
Globālā sakaršana

Globālā sakaršana (2614/0)


Publicēts: 29.01.2009
Uz Zemes mēs uztraucamies par globālo sasilšanu, kad atmosfēra uzsilst par dažiem grādiem gadsimta laikā. Krasākās temperatūras izmaiņas nesastāda vairāk kā pāris desmiti grādu diennakts laikā. 2009. gada 29. janvāra Nature numurā varam lasīt par kādu planētu, uz kuras vērojama globālā uzkaršana.