Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Auksto putekļu gobelēns (3387/0)


Publicēts: 25.03.2010

Jaunākajā Eiropas kosmosa aģentūras Planka zondes attēlā redzami milzīgi aukstu putekļu pavedieni, kas stiepjas cauri Piena Ceļa galaktikai. Šo struktūru analīze varētu izskaidrot kādi spēki veido galaktiku un izraisa zvaigžņu dzimšanu.

Planks ir zonde, kas paredzēta kosmoloģijas lielāko mīklu izpētei - kā radies Visums, kā radušās galaktikas.

Jaunākajā attēlā redzama putekļu pavedienu struktūra kāda tā vērojama Saules sistēmas tuvākajā apkārtnē - 500 gaismas gadu attālumā no Saules. Vietējie pavedieni ir saistīti ar Piena Ceļa galaktikas plakni, kas ir rozīgā, horizontālā līnija attēla lejasdaļā.

Attēla krāsas parāda putekļu temperatūru. Bāli rozā ir putekļi, kuru temperatūra ir daži desmiti grādu virs absolūtās nulles. Jo piesātinātāka un tumšāka krāsa, jo aukstāki putekļi. To temperatūra sasniedz pat tikai 12 grādus virs absolūtās nulles. Siltākie putekļi ir koncentrēti galaktikas plaknē, bet virs un zem tās esošie putekļi ir vēsāki.

"Nav skaidrs kādēļ šīs struktūras ir tieši tādas," teica Jans Taubers no Eiropas kosmosa aģentūras.

Blīvākos reģionus sauc par molekulārajiem mākoņiem, bet izkliedētākos par "spalvu mākoņiem". Tie sastāv gan no gāzes, gan putekļiem, lai gan šajā attēlā gāze tiešā veidā nav redzama.

Galaktikā pastāv daudzi spēki, kas piešķir formu šiem mākoņiem un veido pavedienus. Piemēram, galaktika griežas, veidojot zvaigžņu, gāzu un putekļu spirālveida izkārtojumu. Gravitācija nodrošina gāzu un putekļu sabiezējumu veidošanos. Starojums un daļiņu plūsmas no zvaigznēm pūš putekļus un gāzi. Arī magnētiskais lauks varētu ietekmēt matērijas izvietojumu, lai gan tā loma vēl nav noskaidrota.

Atttēlā redzamie spožākie apgabali ir vietas, kur varētu sākties zvaigžņu veidošanās. Sablīvējoties šādiem matērijas apgabaliem, to iekšiene tiek pasargāta no dažāda veida starojumiem. Tādēļ atdzišana notiek daudz vieglāk un ātrāk, veicinot kolapsu un jaunu zvaigžņu dzimšanu.

Šādus reģionus iespējams izpētīt ar Eiropas kosmosa aģentūras Heršela teleskopu, bet Planks ir labākais instruments šādu apgabalu meklēšanai. Abi minētie teleskopi kosmosā tika nogādāti 2009. gada maijā ar vienu nesējraķeti. Gan Planks, gan Heršels pēta Visuma aukstākās struktūras. Planks paredzēts plašu apgabalu analīzei, bet Heršels ļauj ielūkoties sīkāku struktūru uzbūvē.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem, uz kuru jāiegūst atbilde, ir - kādēļ gan lielā, gan mazā mērogā ir vērojama līdzīga pavedienu struktūra. "Tas ir lielais jautājums," piebilda Taubers.

ESA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE