Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Prebiotiskais materiāls ap aukstākām zvaigznēm (2379/0)


Publicēts: 8.04.2009

Paturpināsim vakar aizsākto tēmu par to, cik citplanētieši varētu būt līdzīgi mums. Tiek uzskatīts, ka dzīvība uz Zemes ir radusies no īpaša prebiotiskā materiāla maisījuma jeb pirmatnējās zupas. Jaunākie NASA Spitzera teleskopa pētījumi liecina, ka šis kokteilis tomēr atšķiras, atkarībā no zvaigžņu klases, ap kuru varētu pastāvēt planētas un, iespējams, arī dzīvība.

Astronomi, izmantojot Spitzera infrasarkano staru teleskopu, ap citām zvaigznēm meklēja prebiotisko vielu grupā ietilpstošo ūdeņraža cianīdu, kas ir aminoskābes adenīna komponente. Savukārt adenīns ir viena no aminoskābēm, kas ir ikviena dzīvā organisma DNS sastāvā, kas vien apdzīvo Zemi.

Ūdeņraža cianīds bija atrodams ap dzeltenajām, Saulei līdzīgajām zvaigznēm, bet tā "pēdas" netika konstatētas aukstāku un mazāku zvaigžņu tuvumā. Visumā plaši sastopamo sarkanīgo M punduru un brūno punduru apkaimē šī ķīmiskā savienojuma klātbūtne nebija pierādāma.

"Prebiotiskā ķīmija varēja attīstīties savādāk uz planētām, kas riņķo ap aukstākām zvaigznēm," pastāstīja pētījuma vadītāja Ilārija Paskuči no Džona Hopkinsa universitātes Baltimorā.

Jaunas zvaigznes dzimst putekļu un gāzu ieskautas. Reizēm pāri palikušais materiāls izveido protoplanetāro disku, no kura tad arī veidojas planētas un pārējie sistēmas objekti. Zinātnieki uzskata, ka Zemes pirmatnējās zupas molekulas veidojās tieši šādā mākonī. Prebiotiskās molekulas, to skaitā arī adenīns, nolija pār jauno planētu meteorītu veidā.

"Visticamāk dzīvības rašanos uz Zemes nodrošināja bagātīga molekulu piegāde no kosmosa," skaidroja Paskuči.

Vai līdzīgi varētu attīstīties dzīvība uz planētām, kas riņķo ap citām zvaigznēm? Paskuči vadītā komanda izpētīja 17 aukstākas un 44 Saulei līdzīgas zvaigznes, izmantojot Spitzera teleskopa infrasarkanā spektra spektrogrāfu, nosakot dažādu ķīmisko elementu klātbūtni. Visas pētījumā iekļautās zvaigznes bija aptuveni 3 miljonus gadus vecas, kas tiek uzskatīts par periodu, kad ap jaunu zvaigzni sāk veidoties planētas.

Atklājās, ka ap aukstākām zvaigznēm - M klases punduriem un brūnajiem punduriem - ūdeņraža cianīda nav vispār. Savukārt 30% no Saulei līdzīgajām zvaigznēm bija novērojama šī ķīmiskā elementa klātbūtne. "Iespējams, ka Saulei līdzīgo zvaigžņu spēcīgākais ultravioletais starojums nodrošina ūdeņraža cianīda rašanos lielākos daudzumos," teica Paskuči.

Kā kontroles molekula tika izmantots acetilēns, kura klātbūtne tika reģistrēta ap aukstākām zvaigznēm. Šī ir pirmā reize, kad ap aukstākām zvaigznēm esošajos putekļu un gāzes diskos izdodas konstatēt jebkādu molekulu.

Ko tas nozīmē tām milzu planētām, kas riņķo ap M klases punduriem? Dažas no jau atklātajām ir tā sauktās superzemes. Tiek uzskatīts, ka tās neatrodas dzīvībai labvēlīgā zonā, kur varētu būt šķidrs ūdens. Ja dzīvība ap šādām zvaigznēm veidotos savādāk, ja pirmatnējās zupas kokteilis būtu ar pavisam citu sastāvu, vai mūsu priekšstati par dzīvību tomēr nebūtu pārāk šauri?

Mūsu izpratnē M klases punduris nav dzīvībai labvēlīga zvaigzne. Ekstrēmie magnētiskie uzliesmojumi iznīcinātu mums pazīstamās dzīvības formas.

"Vai aukstāku zvaigžņu sistēmās vispār ir vajadzīgie materiāli, lai izveidotos dzīvība? Ja atbilde ir nē, tad jautājums par dzīvības esamību uz planētām, kas riņķo ap šādām zvaigznēm, ir strīdīgs," piebilda Duglass Hadžins, zinātnieks no NASA Spitzer programmas.

NASA JPL

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE