Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Aminoacetonitrils (2458/0)


Publicēts: 27.03.2008

Maksa Planka vārdā nosauktā radioastronomijas institūta zinātiekiem Bonnā ir izdevies atklāt aminoskābēm ļoti radniecīgu molekulu. Un ne jau šur tur, bet tālā kosmosā, Lielajā Heimata mākonī, kas ir milzīgs gāzes mākonis Strēlnieka zvaigznājā.

Heimata mākonis ir ļoti blīvs karstas gāzes mākonis, kas atrodas Strēlnieka reģionā B2, kur notiek aktīva zvaigžņu veidošanās. Šajā vietā, kuras diametrs ir tikai 0,3 gaismas gadi, ir atrastas daudzas sarežģītas molekulas - etilēns, formaldehīds, etiķskābe, etilēnglikols un citas.

Kopš 1965. gada kosmosā ir atrastas 140 dažādas molekulas. Pārsvarā šie atradumi lokalizējas starpzvaigžņu mākoņos un ap zvaigznēm esošajos gāzu apvalkos. Lielākā daļa šo molekulu ir organiskas vai vismaz to pamatsastāvā ir ogleklis. Vislielākā uzmanība tiek pievērsta biomolekulām. Līdz šim aminoskābes, kas ir dzīvo organismu pamatvienība, ir atrastas tikai meteorītos. Visvienkāršākā no aminoskābēm, glicīns (NH2CH2COOH) jau ilgu laiku tiek meklēta starpzvaigžņu telpā, bet līdz šim nesekmīgi. Tā kā glicīnu atrast ir ļoti sarežgīti, zinātnieki pievērsās molekulai, kura ir aminoskābes iespējamais priekštecis - aminiacetonitrils (NH2CH2CN).

Maksa Planka institūta zinātieki rūpīgi analizēja 3700 spektrālās līnijas, kas atrodamas Heimata mākonī. Atomi un molekulas izstaro gaismu specifiskās frekvencēs, kas palīdz notiekt to klātbūtni. Jo sarežgītāka molekula, jo vairāk spektrālo līniju tā izstaro, kuras parasti ir vājas un grūti nosakāmas.

"Galu galā mēs atradām 51 vājas spektrālās līnijas, kuras raksturīgas aminoacetonitrila molekulai," pastāstīja Arnauds Belloče no Planka institūta. Sākotnējai analīzei tika izmantots teleskops Spānijā, bet rezultātu apstiprināšanai un kontrolei tika pieslēgti vēl divi teleskopi Francijā un Austrālijā. Visi novērojumi apstiprināja, ka šīs spektrālās līnijas nāk no viena un tā paša avota Heimata mākonī.

"Aminoacetonitrila atradums papildina mūsu zināšanas par blīvajiem, karstajiem zvaigžņu veidošanās reģioniem un to ķīmisko sastāvu. Es esmu pārliecināts, ka tuvākajā nākotnē mēs spēsim atrast jaunas, vēl sarežģītākas molekulas. Mums jau ir daži kandidāti padomā," pastāstīja Planka institūta vadītājs Karls Mentens.

Max Planck Society

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE