Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Pārāk agri radusies dzīvība? (1343/9)


Publicēts: 3.08.2016

Tiek uzskatīts, ka Visums ir aptuveni 13,8 miljardus gadus vecs. Mūsu planēta un zvaigzne, ap kuru tā riņķo, radusies pirms aptuveni 4,5 miljardiem gadu. Daži zinātnieki uzskata, ka tas nozīmē, ka dzīvība uz citām planētām varētu būt radusies miljardiem gadus pirms tā parādījās uz Zemes. Tomēr jaunākais teorētiskais pētījums liecina, ka dzīvība uz Zemes, raugoties no kosmiskas perspektīvas, ir radusies pāragri.

"Ja jūs jautātu - kad visticamāk attīstītos dzīvība, dabīga šķiet atbilde - tagad," teica pētījuma vadītājs Avi Lēbs no Hārvardas-Smitsona Astrofizikas centra. "Bet mēs atklājām, ka iespējas attīstīties dzīvībai ir daudz lielākas tālā nākotnē."

Dzīvība, kādu mēs to pazīstam, kļuva iespējama aptuveni 30 miljonus gadus pēc Lielā Sprādziena, kad pirmās zvaigznes izverda kosmosā nepieciešamos elementus - oglekli un skābekli. Kad pēc vairāk nekā 10 triljoniem gadu izdzisīs pēdējās zvaigznes, tās sev līdzi aiznesīs arī dzīvību. Lēbs kopā ar kolēģiem pētīja, kādas ir dzīvības rašanās iespējas laika posmā starp šiem notikumiem.

Noteicošais faktors izrādījās zvaigžņu mūža ilgums. Jo masīvāka zvaigzne, jo īsāks tās mūžs. Zvaigznes, kuru masa trīs un vairāk reižu pārsniedz Saules masu, beigs pastāvēt vēl pirms dzīvība paspēs attīstīties uz kādas planētas, kas riņķo ap šādu zvaigzni.

Mazāko zvaigžņu masa ir aptuveni 10% no Saules masas. Tās spīdēs triljoniem gadu, nodrošinot dzīvībai iespēju rasties uz kādas no sistēmas planētām. Laikam ritot, šī iespēja pieaug. Patiesībā, nākotnē šī varbūtība ir 1000 reižu lielāka nekā šobrīd.

"Tad jūs varētu jautāt, kādēļ mēs nedzīvojam nākotnē pie šādas nelielas masas zvaigznes," skaidroja Lēbs. "Viena no iespējām ir, ka mēs esam radušies priekšlaicīgi. Otra, ka vide ap nelielas masas zvaigznēm ir dzīvībai bīstama."

Lai arī nelielas masas sarkanie punduri dzīvo ilgi, tiem raksturīgi īpaši skarbi apstākļi zvaigznes dzīves pirmsākumos. Jaunas zvaigznes izstaro ļoti intensīvu ultravioleto starojumu, kā arī uz tām novērojami spēcīgi uzliesmojumi, kas var iznīcināt atmosfēru uz tām planētām, kas atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā.

Lai noteiktu, kurš no scenārijiem ir pareizs, Lēbs rosina pētīt nelielas masas zvaigznes, Saules sistēmai tuvākos sarkanos pundurus un ap tiem riņķojošās planētas, meklējot dzīvības pēdas.

Harvard-Smithsonian Center for Astrophysics

Komentāri

  1. cydonia tieši 4.08.2016 domāja šādi:

    ļoti jau nu nepārliecinošs mēģinājums izskaidrot fermi paradoksu.

    manuprāt ir divi fundamentāli virzieni. vai nu mums pietrūkst spēju ieraudzīt, vienalga, tehnisku, loģisku, garīgu. vai arī mums ir pārāk maz izpratnes par universu kurā dzīvojam, un tas ir savādāks nekā šobrīd to redzam un izprotam. visticamāk, protams, abi kopā. jo prāta jau vienmēr par maz, savukārt universs... ņemot vērā ka mums nav ne jausmas no kurienes tas viss radies un mēs redzam tikai 4% no visa kas te ir, mūsu izpratne par to ir maigi izsakoties pieticīga.

  2. Nelabojams tieši 4.08.2016 domāja šādi:

    Atcerēsimies, cik ilgi mēs vispārīgos vilcienos zinām to, kas ir zvaigzne un kad atklāja pirmo citplanētu - un kādas astronomu pūles tas prasīja. Tāpat pastāvēja milzu neatbilstība starp varbūtību un tās pierādījumu trūkumu. Tehnoloģijām pilnveidojoties vien kādos pāris desmitos gadu citplanētas atklāšana ir kļuvusi no unikāla notikuma par tādu, kas nav pat īsti pieminēšanas vērts ārpus speciālo žurnālu slejām un katalogu tabulām. Ja vien šī planēta nav potenciāli piemērota dzīvībai :) un arī par tādām plašākas sabiedrības ievērība (ieskaitot interesentus) sāk mazināties, jo to skaits, pilnveidojoties novērojumu metodikai, strauji aug. Fermi paradoksa atrisinājums, visticamāk, ir mūsu pašu tehnoloģijās. Pamēģiniet nolasīt augstas tehnoloģijas (lasi: tehnoloģiski pietiekami attīstītas civilizācijas) produktu BluRay disku, ja jūsu rīcībā ir tikai, teiksim, palielināmais stikls!

  3. Nelabojams tieši 4.08.2016 domāja šādi:

    Aizmirsu piebilst - šim jautājumam tāda nozīme tiek piešķirta vienīgi tādēļ, ka tas ir filosofiski sensitīvs. Zinātnē kopumā tādu Fermi paradoksu ir dučiem.

  4. GunārsS tieši 22.08.2016 domāja šādi:

    Man gribētos teikt, ka mūsdienu zinātne ir diezgan stagnējoša, zinātniekiem turoties pie vecām fizikas dogmām un saviem autoritatīvajiem tituliem. Zināmās grupās, piemēram, nostiprinās uzskats, ka visums ir elektrisks un daudzi uz zemes un citām planētām sastopamie ģeoloģiskie objekti veidojušies starpplanētu elektriskās izlādes/apmaiņas procesā. Piemēram, daži kanjoni un klintis uz zemes, krāteru ķēdes, sešstūraini krāteri uz Mēness, Marsa un citiem debesu ķermeņiem, perpendikulāra trieciena rezultātā veidojušies krāteri, kādu ir nomācošs vairākums.
    Visas šīs formas ir vairākkārt atdarinātas, kombinējot un izmantojot dažādus strāvas stiprumus, frekvences un materiālus, bet diemžēl tas tiek ignorēts. Lapa: https://www.thunderbolts.info/wp/
    Vēl -tiek novērota saikne starp ikdienas procesiem uz saules un zemestrīcēm uz Zemes. Lapa:http://www.suspicious0bservers.org/

  5. Nelabojams tieši 23.08.2016 domāja šādi:

    Iesaku kritiskāk pavērtēt informācijas avotus, ko lasi.
    Lielum lielais vairums "dogmu" ir labi eksperimentāli pierādītas, bet šo pierādījumu apstrīdētāji parasti atsaucas uz simt gadus veciem, ne pārāk precīziem eksperimentiem. Stagnējoši var būt un ir atsevišķi zinātnieki, bet dabas zinātnes kopumā - nekādi (ar sociālajām "zinātnēm" ir citādi); to nosaka pats zinātnes veidošanās princips.
    Atsevišķas sīkas reljefa formas uz Zemes un tuvējiem debess ķermeņiem nepierāda pilnīgi neko un agri vai vēlu tām rodas izskaidrojums dabisku ģeoloģisko priekšstatu rāmjos. Atdarināt kaut ko tādu laboratorijas mērogos var arī, izbakstot vajadzīgās formas bedrītes smiltīs ar pirkstu.

  6. interesents tieši 23.08.2016 domāja šādi:

    Kad pēc vairāk nekā 10 triljoniem gadu izdzisīs pēdējās zvaigznes...
    Ko darīsim pēc tam? Kas notiks tālāk?

  7. Jupis tieši 24.08.2016 domāja šādi:

    Wow, unikāla iespēja maksāt tikai $29.99 gadā, lai atklātu lietas, kuras iesīkstējušie un dogmatiskie zinātnieki nepamana vai ignorē!

  8. Jānis Mančinskis tieši 19.12.2016 domāja šādi:

    Intrigejosi un mulsinosi bija no kada popularzinatniska zurnala uzzinat,ka kosmiskaiis aparats nogadajis uz Zemes...olbaltumvielu fragmentus no kometas,lidz sim zinams ,ka olbaltumvielas spej sintezet vienigi un tikai vienigi zemes tipa dzivibas sistemas...

  9. poseidons tieši 10.01.2017 domāja šādi:

    @Jānis Mančinskis - iespējams jauc proteīnus ar aminoskābēm.
    Organiskie savienojumi kosmosā sastopami samērā bieži. Aminoskābes - droši vien runa iet par glicīnu (šķiet 2004/20066 no komētas).

    Savukārt, ar proteīniem lieta ir sarežģītāka - tiem ir ierobežots half-life (bez kaut kādiem īpašiem apstākļiem, kas "atražo") = samērā ātri - pāris dienu laikā sabruks.
    Un, ņemot vērā, ka vidusmēra proteīni satur pāri par 100 aminoskābēm - samērā droši noteikt to klātbūtni var tikai ar parauga analīzi (spektroskopija tik sarežģītiem savienojumiem neder)






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE