Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Pārāk agri radusies dzīvība? (2449/9)


Publicēts: 3.08.2016

Tiek uzskatīts, ka Visums ir aptuveni 13,8 miljardus gadus vecs. Mūsu planēta un zvaigzne, ap kuru tā riņķo, radusies pirms aptuveni 4,5 miljardiem gadu. Daži zinātnieki uzskata, ka tas nozīmē, ka dzīvība uz citām planētām varētu būt radusies miljardiem gadus pirms tā parādījās uz Zemes. Tomēr jaunākais teorētiskais pētījums liecina, ka dzīvība uz Zemes, raugoties no kosmiskas perspektīvas, ir radusies pāragri.

"Ja jūs jautātu - kad visticamāk attīstītos dzīvība, dabīga šķiet atbilde - tagad," teica pētījuma vadītājs Avi Lēbs no Hārvardas-Smitsona Astrofizikas centra. "Bet mēs atklājām, ka iespējas attīstīties dzīvībai ir daudz lielākas tālā nākotnē."

Dzīvība, kādu mēs to pazīstam, kļuva iespējama aptuveni 30 miljonus gadus pēc Lielā Sprādziena, kad pirmās zvaigznes izverda kosmosā nepieciešamos elementus - oglekli un skābekli. Kad pēc vairāk nekā 10 triljoniem gadu izdzisīs pēdējās zvaigznes, tās sev līdzi aiznesīs arī dzīvību. Lēbs kopā ar kolēģiem pētīja, kādas ir dzīvības rašanās iespējas laika posmā starp šiem notikumiem.

Noteicošais faktors izrādījās zvaigžņu mūža ilgums. Jo masīvāka zvaigzne, jo īsāks tās mūžs. Zvaigznes, kuru masa trīs un vairāk reižu pārsniedz Saules masu, beigs pastāvēt vēl pirms dzīvība paspēs attīstīties uz kādas planētas, kas riņķo ap šādu zvaigzni.

Mazāko zvaigžņu masa ir aptuveni 10% no Saules masas. Tās spīdēs triljoniem gadu, nodrošinot dzīvībai iespēju rasties uz kādas no sistēmas planētām. Laikam ritot, šī iespēja pieaug. Patiesībā, nākotnē šī varbūtība ir 1000 reižu lielāka nekā šobrīd.

"Tad jūs varētu jautāt, kādēļ mēs nedzīvojam nākotnē pie šādas nelielas masas zvaigznes," skaidroja Lēbs. "Viena no iespējām ir, ka mēs esam radušies priekšlaicīgi. Otra, ka vide ap nelielas masas zvaigznēm ir dzīvībai bīstama."

Lai arī nelielas masas sarkanie punduri dzīvo ilgi, tiem raksturīgi īpaši skarbi apstākļi zvaigznes dzīves pirmsākumos. Jaunas zvaigznes izstaro ļoti intensīvu ultravioleto starojumu, kā arī uz tām novērojami spēcīgi uzliesmojumi, kas var iznīcināt atmosfēru uz tām planētām, kas atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā.

Lai noteiktu, kurš no scenārijiem ir pareizs, Lēbs rosina pētīt nelielas masas zvaigznes, Saules sistēmai tuvākos sarkanos pundurus un ap tiem riņķojošās planētas, meklējot dzīvības pēdas.

Harvard-Smithsonian Center for Astrophysics

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE