Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Visums

Komētu spiets

Komētu spiets (939/0)


Publicēts: 25.11.2015
Pēdējā laika intriģējošākais notikums astronomijas lauciņā noteikti ir zvaigzne KIC 8462852. Kepler teleskops vēroja šo zvaigzni četrus gadus, reģistrējot neparastu uzvedību 2011. un 2013.gadā, kad zvaigznes izstarotais gaismas apjoms būtiski samazinājās. Kaut kas aizēnoja zvaigzni. Atlika noskaidrot - kas.
Zvaigžņu sirdspuksti

Zvaigžņu sirdspuksti (915/0)


Publicēts: 17.11.2015
Zvaigznes ir kā dzīvas būtnes. Tās piedzimst, dzīvo un mirst. Tām ir pat sirdspuksti. Izmantojot modernu metodi, astronomi reģistrēja tūkstošiem šādus zvaigžņu sirdspukstus 53 miljonus gaismas gadu attālajā galaktikā M87. Šī varētu būt jauna galaktikas vecuma noteikšanas metode, bet tās apstiprināšanai būs nepieciešams noteikt pulsu arī citu galaktiku…
Piena Ceļa galaktikas tumšā puse

Piena Ceļa galaktikas tumšā puse (1293/2)


Publicēts: 16.11.2015
Līsa Rendela un Metjū Rīss no Hārvardas universitātes ir izvirzījuši ideju, ka Piena Ceļa galaktikas plaknē apslēptais tumšās matērijas disks varētu būt vainojams dažās no masu izmiršanas epizodēm uz Zemes. Lielas cerības tiek liktas uz Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Gaia misiju, kuras iegūtie rezultāti varētu šo teoriju apstiprināt, vai to atzīt par…
Meklējot Zemi, atrod Venēru

Meklējot Zemi, atrod Venēru (978/0)


Publicēts: 13.11.2015
Nupat par vienu eksemplāru ir palielinājies ap citām zvaigznēm riņķojošo Zemes tipa planētu skaits. Šis ir viens no interesantākajiem atklājumiem citplanētu nozarē. Jaunatklātā pasaule, lai gan nemaz nelīdzinās Zemei un ir karsta kā cepeškrāsns, tomēr ir pietiekami vēsa, lai uz tās pastāvētu atmosfēra. Ja izrādīsies, ka jaunatklāto planētu tiešām ieskauj…
Saprāta brāļu meklējumi pagaidām nesekmīgi

Saprāta brāļu meklējumi pagaidām nesekmīgi (1046/2)


Publicēts: 9.11.2015
Iespējams bijāt pamanījuši pirms dažām nedēļām presē sacelto ažiotāžu ap zvaigzni KIC 8462852, kuras uzvedība bija, maigi izsakoties, neparasta. Zvaigznei tika novērota neregulāra spožuma samazināšanās par 20 un vairāk procentiem. Lai arī tika izvirzīti vairāki dabīgas izcelsmes iemesli, nevarēja izslēgt arī tehnoloģiski augsti attīstītu civilizāciju…
Kosmiskā

Kosmiskā "nāves zvaigzne" iznīcina planētu (962/0)


Publicēts: 23.10.2015
Jau pavisam drīz kinoteoātros būs skatāma kārtējā "Zvaigžņu karu" sāgas daļa. Tieši šajā filmā var redzēt Nāves zvaigzni darbībā. Planēta tika iznīcināta vienā mirklī. Lai gan "Zvaigžņu kari" un tajos attēlotā Nāves zvaigzne pagaidām ir tikai fantastika, Visumā planētu iznīcināšana notiek. Šoreiz nāves zvaigznes lomā darbojas baltais punduris aptuveni…
Galaktika Mesjē 94

Galaktika Mesjē 94 (813/0)


Publicēts: 19.10.2015
Habla teleskopa fotografētajā attēlā redzama spirālveida galaktika M94, kas atrodas Medību Suņu zvaigznājā aptuveni 16 miljonu gaismas gadu attālumā. Šo galaktiku 1781.gadā atklāja Pjērs Mešēns, bet Šarls Mesjē savam katalogam to pievienoja divas dienas vēlāk. M94 ir viena no spožākajām galaktikām M94 grupā, kurā ietilpst 16 līdz 24 galaktikas. Šī grupa…
Tauriņa spārni varavīksnes krāsās

Tauriņa spārni varavīksnes krāsās (1205/2)


Publicēts: 27.08.2015
Habla teleskopa fotografētajā attēlā redzams neparastākas formas planetārais miglājs, kas pazīstams gan kā Dvīņu Plūsmu miglājs, gan kā Minkovska Taurenis, gan Tauriņa Spārnu miglājs, gan kā PN M2-9. Detalizētajā fotogrāfijā atklājas miglāja sarežģītās formas - gan gāzu un putekļu apvalki, gan mutuļi pretēji vērstajās plūsmās, kuru ātrums pārsniedz…
Jauneklīgā NGC 1783

Jauneklīgā NGC 1783 (826/0)


Publicēts: 24.08.2015
Attēlā, kas fotografēts ar Habla teleskopa ACS kameru, redzama lodveida zvaigžņu kopa NGC 1783. Tā ir viena no lielākajām kopām Piena Ceļa pavadoņgalaktikā - Lielajā Magelāna Mākonī, kas redzams dienvidu puslodē Zelta Zivs zvaigznājā. NGC 1783, kuru pirmo reizi novēroja Džons Heršels 1835.gadā, atrodas aptuveni 160 000 gaismas gadu attālumā. Kopas masa…
Zemei tuvākā klinšainā citplanēta

Zemei tuvākā klinšainā citplanēta (1125/0)


Publicēts: 6.08.2015
Nākamreiz, kad dosieties ārā vērot zvaigznes, sameklējiet Kasiopejas zvaigznāju. Tur, nieka 21 gaismas gadu attālumā, ap zvaigzni HD 219134, kas ir tikai nedaudz vēsāka, mazāka un ne tik masīva kā Saule, riņķo Zemei vistuvākā klinšainā citplanēta. HD 219134b ir 4,5 reizes masīvāka nekā Zeme un tās diametrs ir 1,6 reizes lielāks nekā mūsu planētai. Zinot…
MĒNESS FĀZE