Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Visums

Galaktiku satikšanās epilogs

Galaktiku satikšanās epilogs (697/1)


Publicēts: 19.05.2015
Ne visas galaktikas ir tik jocīgas kā NGC 6240, kuru salīdzinoši nesen atkārtoti nofotografēja Habla teleskops. Pirmo reizi kosmiskā observatorija pētīja NGC 6240 2008. gadā, bet ar tobrīd pieejamo aprīkojumu nebija redzams rozā toņos iekrāsotais reģions galaktikas centrā, kuru izdevās nofotografēt ar Habla teleskopa jaudīgajiem instrumentiem - plaša…
Bēgošās galaktikas

Bēgošās galaktikas (838/1)


Publicēts: 28.04.2015
Ir zināmas daudzas zvaigznes, kuras bēg prom no savām galaktikām. Ir atklāta pat vesela zvaigžņu kopa, kura uz visiem laikiem pamet galaktiku. Tagad astronomiem ir izdevies atrast 11 galaktikas, kas ir izmestas no galaktiku kopām, lai turpmāk klīstu starpgalaktiskajā telpā. "Šīs galaktikas ir lemtas vientulībai," teica pētījuma vadītājs astronoms Igors…
Ar kosmisko uguņošanu atzīmē Habla teleskopa 25. darba gadadienu

Ar kosmisko uguņošanu atzīmē Habla teleskopa 25. darba gadadienu (756/0)


Publicēts: 23.04.2015
Habla teleskopa 25. darba gadadienas atzīmēšanai izvēlēta iespaidīga kosmiskā uguņošana - zvaigžņu kopa Westerlund 2, kurā jaunās zvaigznes sāk savu ugunīgo mūžu. Zvaigžņu kopa atrodas Ķīļa zvaigznājā aptuveni 20 000 gaismas gadu attālumā. Milzīgajā Westerlund 2 kopā piedzimušas aptuveni 3000 zvaigznes. Reģions, kurā atrodas kopa un aktīvi veidojas…
Citplanētas spektrs redzamajā gaismā

Citplanētas spektrs redzamajā gaismā (712/0)


Publicēts: 22.04.2015
Citplanēta 51 Pegasi b atrodas aptuveni 50 gaismas gadu attālumā Pegaza zvaigznājā. Tā tika atklāta 1995. gadā un vēsturē ir ierakstīta kā pirmā apstiprinātā citplanēta, kas riņķo ap parastu zvaigzni. 51 Pegasi b ir tipisks "karstais jupiters", kuras masa līdzinās Saules sistēmas lielākās planētas masai, bet tā atrodas daudz tuvāk zvaigznei nekā Jupiters…
Neparastā galaktika ESO 162-17

Neparastā galaktika ESO 162-17 (722/0)


Publicēts: 21.04.2015
Galaktika ESO 162-17 atrodas aptuveni 40 miljonu gaismas gadu attālumā Ķīļa zvaigznājā. Pirmajā mirklī šķiet, ka tā ir visai tipiska galaktika, kurā redzami tumšo putekļu mākoņi un spožo, jauno zvaigžņu reģioni. Tomēr, tuvāk iepazīstot ESO 162-17, izrādās, ka galaktika ir visai neparasta.
Kā atjaunot vecu galaktiku?

Kā atjaunot vecu galaktiku? (669/0)


Publicēts: 13.04.2015
Iedomājieties, ka jūsu rīcībā ir nonākusi veca galaktika. Iespējams nākotnē, kad zvaigžņu pirkšana nebūs tikai pasākums, ar kuru jūs sponsorējat veiklus darboņus, varēsiet iegādāties simtiem miljardiem zvaigžņu un galarezultātā kļūt par galaktikas īpašnieku. Ko darīt tad, ja cerētās spirālveida galaktikas, kas rotāta ar putekļu joslām, sarkanīgiem zvaigžņu…
Dzīvības ķīmija jaunas zvaigznes apkārtnē

Dzīvības ķīmija jaunas zvaigznes apkārtnē (996/2)


Publicēts: 9.04.2015
Astronomi, izmantojot Atakamas Lielo milimetru/submilimetru režģi (ALMA), ir atklājuši kompleksas organiskās molekulas kādas jaunas zvaigznes protoplanetārajā diskā. Tas apstiprina pieņēmumu, ka apstākļi, kādos veidojās Saule un Zeme, Visumā nav unikāli. Putekļu un gāzes diskā, kas ieskauj aptuveni vienu miljonu gadu veco zvaigzni MWC 480 tika konstatēts…
Atgūt informāciju no melnajiem caurumiem

Atgūt informāciju no melnajiem caurumiem (1183/3)


Publicēts: 5.04.2015
Kā iznīcināt informāciju? Sasmalcināt dokumentu? To var salīmēt atpakaļ. Sadedzināt grāmatu? Izklausās neticami, bet teorētiski informācija nav zudusi. Šobrīd plaši pieņemts ir uzskats, ka visdrošākais informācijas "kaps" ir melnais caurums. No tā informāciju nav iespējams atgūt. Jaunākie pētījumi, kurus veica Dejans Stoijkovičs un Anšuls Saini no Bufalo…
Sakrokotā galaktika

Sakrokotā galaktika (1442/0)


Publicēts: 15.03.2015
Iespējams, ka mēs dzīvojam par aptuveni 50% lielākā galaktikā, nekā uzskatījām līdz šim. Šādi liek domāt Renselara Politehniskā institūta profesores Heidi Jo Ņūbergas vadībā veiktā pētījuma rezultāti, kas atklāj, ka mūsu galaktikas disks ir sakrokots. Pētījumā tika analizēti Slouna Digitālā debesu pētījuma dati, kas jau 2002. gadā norādīja par zvaigžņu…
Trīs pārnovas par vienas cenu

Trīs pārnovas par vienas cenu (786/0)


Publicēts: 9.03.2015
Gravitācijas lēcošana nav vairs nekāds retums. Mūsdienās preses relīzēs tā spēj iespraukties tikai tad, kad palielinātajos un deformētajos attēlos parādās kaut kas sevišķs - ļoti tāla galaktika, jocīgas figūras vai arī visai netipiski objekti. Šoreiz astronomi, izmantojot Habla teleskopu, pamanīja tālas pārnovas pavairotu un pastiprinātu attēlu, kas…
MĒNESS FĀZE