ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Visums

Kvarkzvaigzne

Kvarkzvaigzne


Publicēts: 9.07.2008
Līdz šim visblīvākās zvaigznes statusu cieši savos apskāvienos turēja neitronu zvaigzne, kas ir viens no iespējamajiem supernovu iznākumiem. 16 kilometru lielā lodē ieslēgta matērija, kuras masa ir līdzvērtīga vismaz vienas Saules masai! Vai var būt vēl kas blīvāks? Kanādas zinātnieki uzskata, ka jā - kvarku zvaigzne.
Dvīņu deja

Dvīņu deja


Publicēts: 28.06.2008
Ne vienu vien reizi ir nācies pārliecināties, ka prasmīgi cilvēki Photoshop programmā spēj radīt darbus, kas nemaz neatšķiras no īstenības. Pirmajā mirklī šķiet, ka arī šoreiz kāds ir pajokojis un uztaisījis savu versiju galaktiku sadursmei. Tik mākslīga tā šķiet... Un tomēr, Gemini observatorijas jaunākais attēls nav mākslinieku izdomas auglis, bet…
Visuma fraktālis

Visuma fraktālis


Publicēts: 25.06.2008
No subatomiskajām daļiņām līdz pat galaktiku superkopām dabā pastāv hierarhiska un organizēta struktūra. Ne viens vien zinātnieks ir pamanījis formu atkārtošanos dažādos līmeņos. Vai tiešām dabai un visumam piemīt fraktāļu tipa struktūra?
Neparastais kanibālisms

Neparastais kanibālisms


Publicēts: 24.06.2008
Seiferta galaktikas izskatās pēc normālām spirālveida galaktikām, tikai tām ir spožs, pulsējošs kodols. Tagad to visdziļākā būtība ir atklāta - Seiferta galaktikas ir kanibāli.
Pabarot melno caurumu

Pabarot melno caurumu


Publicēts: 20.06.2008
Esat nesen iegādājušies nelielu melno caurumu un tikai tagad sākat domāt ko dosiet ēst, kad šis izaugs liels? Nav pamata uztraukumam. Jaunākie Čandras observatorijas dati liecina, ka pat vislielākos melnos caurumus jābaro tāpat kā pavisam mazus.
Trīs superzemes

Trīs superzemes


Publicēts: 16.06.2008
"Vai katrai zvaigznei ir planētas un ja jā, cik to ir?" Uz šo jautājumu cenšas atbildēt planētu mednieks Maikls Meijers. "Mēs pagaidām nezinam atbildes, bet progress ir milzīgs." Meijers un Eiropas astronomu komanda ir atraduši zvaigzni HD 40307, ap kuru riņķo vismaz trīs planētas. Šī ir pirmā zvaigzne, ap kuru ir atrastas vismaz trīs "superzemes".
Izmaiņas Piena Ceļā

Izmaiņas Piena Ceļā


Publicēts: 5.06.2008
Ir ļoti grūti redzēt māju no ārpuses, ja jūs atrodaties tajā iekšā. Tieši tāpat ir ar Piena Ceļa galaktiku, kurā atrodas Saules sistēma. Atšķirībā no mājas, šoreiz nav iespējams aizbraukt vismaz 50 000 gaismas gadu attālumā un palūkoties uz visu daudzmaz no malas. Tomēr zinātnieki ir atraduši veidu kā izpētīt mūsu galaktiku.
Piena Ceļš 55 metru garumā

Piena Ceļš 55 metru garumā


Publicēts: 4.06.2008
Izrādās, ka visu Piena Ceļu var ievietot 55 metros. Vismaz tieši tā ir izdarījuši NASA Spitzera zinātnes centra astronomi. Piecu gadu ilgais projekts beidzot ir veiksmīgi noslēdzies un rezultātā ir iegūta kopējā Piena Ceļa galaktikas aina.
MOA-2007-BLG-192Lb

MOA-2007-BLG-192Lb


Publicēts: 3.06.2008
Starptautiska zinātnieku komanda Deivida Bennetta vadībā ir atklājuši planētu ārpus Saules sistēmas, kuras masa tikai trīs reizes pārsniedz Zemes masu. Zvaigznes masa, ap kuru riņķo šī planēta ir tik niecīga, ka tās kodolā iespējams nenotiek kodolreakcijas.
Zvaigznes pēdējā elpa

Zvaigznes pēdējā elpa


Publicēts: 28.05.2008
Pirmo reizi astronomiem ir izdevies nofotografēt mirstošu supergigantu - WOH G64, kas atrodas Lielajā Magelāna mākonī, Piena Ceļa kaimiņgalaktikā aptuveni 160 000 gaismas gadu attālumā. Gadiem ilgi pētnieki ir centušies iemūžināt brīdi, kad zvaigzne zaudē ievērojamu daļu masas, pirms tā pārvēršas par supernovu. Tagad tas ir izdevies.
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!