ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Visums

Visums pāris bildēs

Visums pāris bildēs (17561/85)


Publicēts: 4.04.2008
Pirms kāda laika www.starspace.lv ietvaros aplūkojām Zemes, Saules sistēmas planētu, Saules un citu zvaigžņu izmēru attiecības. Pienācis laiks vēl milzīgākiem skaitļiem un savas niecības apzināšanai.
Zvaigzne, miglājs, zvaigžņu kopa, galaktika

Zvaigzne, miglājs, zvaigžņu kopa, galaktika (5424/5)


Publicēts: 3.04.2008
Kosmosa izpētes vēsturē ir zināmi vairāki gadījumi, kad komētas ir izrādījušās miglāji, miglāji pārtapuši par galaktikām. Bet nav daudz tādu objektu, kas ir pabijuši gan zvaigznes, gan miglāja, gan zvaigžņu kopas statusā. Pēdējie dati liecina, ka šis objekts var iegūt pat galaktikas statusu.
Mazākais melnais caurums

Mazākais melnais caurums (5331/8)


Publicēts: 2.04.2008
Šķiet, ka melno caurumu maksimālajam izmēram nav robežas. Tiek atklāti arvien lielāki un lielāki melnie caurumi. Daži no tiem sver tikpat daudz, cik svērtu simtiem miljons Sauļu kopā. Teorētiski tiek pieņemts, ka pastāv arī mazāki. Zinātnieku aprindās runā par mikroskopiskiem melniem caurumiem. Cik liels ir līdz šim atklātais mazākais melnais caurums?…
Atrod supernovu!

Atrod supernovu! (2625/0)


Publicēts: 1.04.2008
Galaktikās atrodas zvaigznes. Zvaigznes piedzimst, noveco un mirst. Dažas piedzimst un mirst gandrīz vai uzreiz. Dažas mirst klusām, pārvēršoties par balto punduri. Dažas mirst kā pārnovas jeb supernovas - ar krāšņu sprādzienu, kas vēl ilgi redzams atspīdam apkārtējos gāzes un putekļu sakopojumos.
Barnards 68

Barnards 68 (3013/0)


Publicēts: 30.03.2008
Pavisam nesen Starspace.lv publicēja NASA dienas bildi, kurā bija redzams šis dīvainais veidojums - Barnarda molekulārais mākonis Nr. 68 - melns pleķis zvaigžņotajās debesīs.
M 106 - Sbp spirālveida galaktika

M 106 - Sbp spirālveida galaktika (4216/0)


Publicēts: 29.03.2008
M106 ir pirmais kosmosa dzīļu objekts, ko apskatīsim aprīļa mēnesī. Kāpēc tieši M106? Pirmkārt - tā ir pavasarī viena no vislabāk saskatāmajām spirālveida galaktikām. Otrkārt - šī galaktika ir ļoti interesanta. Un nu par visu pēc kārtas.
Polārzvaigzne

Polārzvaigzne (14122/1)


Publicēts: 29.03.2008
Ieskatu zvaigznēs sāksim ar vienu no pazīstamākajām, ja ne pašu pazīstamāko zvaigzni - Polārzvaigzni. Bieži vien cilvēki domā, ka tā ir visspožākā, atrodas tieši augšā virs mūsu galvām Latvijā un ir Zemei vistuvākā zvaigzne. Lai arī neviens no šiem apgalvojumiem nav pareizs, Polārzvaigzne ir viens no nozīmīgākajiem punktiņiem ziemeļu puslodes debesīs.
Aminoacetonitrils

Aminoacetonitrils (3410/0)


Publicēts: 27.03.2008
Maksa Planka vārdā nosauktā radioastronomijas institūta zinātiekiem Bonnā ir izdevies atklāt aminoskābēm ļoti radniecīgu molekulu. Un ne jau šur tur, bet tālā kosmosā, Lielajā Heimata mākonī, kas ir milzīgs gāzes mākonis Strēlnieka zvaigznājā.
Ceļojums pagātnē

Ceļojums pagātnē (2857/0)


Publicēts: 26.03.2008
Esat pārliecināti, ka ceļojums laikā nav iespējams? Palūkojieties zvaigžņotās debesīs un jums nāksies savas domas mainīt. Gaisma no Zemei tuvākās zvaigznes ir tika 8 minūšu sena pagātne. Spitzera infrasarkano staru teleskopa atklājums aizved mūs aptuveni 12,5 miljards gadu senā pagātnē.
Un debesīs iedegās zvaigzne

Un debesīs iedegās zvaigzne (5704/4)


Publicēts: 21.03.2008
Pirms pāris dienām, 2008. gada 19. martā NASA Swift mākslīgais pavadonis saskatīja spēcīgu uzliesmojumu 7,5 miljardu gaismas gadu attālumā, kas nozīmē, ka gammas staru uzliesmojums patiesībā noticis pirms 7,5 miljardiem gadu. Jāpiebilst, ka šo uzliesmojumu varēja redzēt ar neapbruņotu aci.
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE