ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Visums

Cik man ir gadu?

Cik man ir gadu? (3249/0)


Publicēts: 11.07.2008
Kā lai nosaka laiku, ja mājās ir trīs pulksteņi, kur katrs rāda savādāku laiku un jums nav ne jausmas, kurš no tiem trim ir pareizais? Astronomi ir uzūrušies šādam fenomenam senā zvaigžņu kopā NGC 6791. Cik vecas ir zvaigznes šajā kopā? 4, 6 vai varbūt 8 miljardi gadu? Vai arī mēs esam kaut ko svarīgu palaiduši garām un nemākam noteikt zvaigžņu patieso…
Tumšās matērijas meklējumos

Tumšās matērijas meklējumos (3736/0)


Publicēts: 11.07.2008
"Mēs lūkojamies debesīs un izmantojam vislielākās lietas, lai paredzētu, kas notiks ar vismazākajām," teica Deivids Tobeks, profesors no Teksasas universitātes. Viņš tic, ka ir iespējams apvienot kosmoloģiju un daļiņu fiziku, lai uzzinātu vairāk par visuma uzbūvi.
Kvarkzvaigzne

Kvarkzvaigzne (2947/2)


Publicēts: 9.07.2008
Līdz šim visblīvākās zvaigznes statusu cieši savos apskāvienos turēja neitronu zvaigzne, kas ir viens no iespējamajiem supernovu iznākumiem. 16 kilometru lielā lodē ieslēgta matērija, kuras masa ir līdzvērtīga vismaz vienas Saules masai! Vai var būt vēl kas blīvāks? Kanādas zinātnieki uzskata, ka jā - kvarku zvaigzne.
Dvīņu deja

Dvīņu deja (3376/2)


Publicēts: 28.06.2008
Ne vienu vien reizi ir nācies pārliecināties, ka prasmīgi cilvēki Photoshop programmā spēj radīt darbus, kas nemaz neatšķiras no īstenības. Pirmajā mirklī šķiet, ka arī šoreiz kāds ir pajokojis un uztaisījis savu versiju galaktiku sadursmei. Tik mākslīga tā šķiet... Un tomēr, Gemini observatorijas jaunākais attēls nav mākslinieku izdomas auglis, bet…
Visuma fraktālis

Visuma fraktālis (7390/2)


Publicēts: 25.06.2008
No subatomiskajām daļiņām līdz pat galaktiku superkopām dabā pastāv hierarhiska un organizēta struktūra. Ne viens vien zinātnieks ir pamanījis formu atkārtošanos dažādos līmeņos. Vai tiešām dabai un visumam piemīt fraktāļu tipa struktūra?
Neparastais kanibālisms

Neparastais kanibālisms (2602/1)


Publicēts: 24.06.2008
Seiferta galaktikas izskatās pēc normālām spirālveida galaktikām, tikai tām ir spožs, pulsējošs kodols. Tagad to visdziļākā būtība ir atklāta - Seiferta galaktikas ir kanibāli.
Pabarot melno caurumu

Pabarot melno caurumu (2798/0)


Publicēts: 20.06.2008
Esat nesen iegādājušies nelielu melno caurumu un tikai tagad sākat domāt ko dosiet ēst, kad šis izaugs liels? Nav pamata uztraukumam. Jaunākie Čandras observatorijas dati liecina, ka pat vislielākos melnos caurumus jābaro tāpat kā pavisam mazus.
Trīs superzemes

Trīs superzemes (2968/2)


Publicēts: 16.06.2008
"Vai katrai zvaigznei ir planētas un ja jā, cik to ir?" Uz šo jautājumu cenšas atbildēt planētu mednieks Maikls Meijers. "Mēs pagaidām nezinam atbildes, bet progress ir milzīgs." Meijers un Eiropas astronomu komanda ir atraduši zvaigzni HD 40307, ap kuru riņķo vismaz trīs planētas. Šī ir pirmā zvaigzne, ap kuru ir atrastas vismaz trīs "superzemes".
Izmaiņas Piena Ceļā

Izmaiņas Piena Ceļā (3668/0)


Publicēts: 5.06.2008
Ir ļoti grūti redzēt māju no ārpuses, ja jūs atrodaties tajā iekšā. Tieši tāpat ir ar Piena Ceļa galaktiku, kurā atrodas Saules sistēma. Atšķirībā no mājas, šoreiz nav iespējams aizbraukt vismaz 50 000 gaismas gadu attālumā un palūkoties uz visu daudzmaz no malas. Tomēr zinātnieki ir atraduši veidu kā izpētīt mūsu galaktiku.
Piena Ceļš 55 metru garumā

Piena Ceļš 55 metru garumā (5140/1)


Publicēts: 4.06.2008
Izrādās, ka visu Piena Ceļu var ievietot 55 metros. Vismaz tieši tā ir izdarījuši NASA Spitzera zinātnes centra astronomi. Piecu gadu ilgais projekts beidzot ir veiksmīgi noslēdzies un rezultātā ir iegūta kopējā Piena Ceļa galaktikas aina.
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!