ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Visums

Nekurienes vidū

Nekurienes vidū (4123/6)


Publicēts: 28.07.2008
Viens no astronomijas stūrakmeņiem ir Kopernika princips - visums lielos mērogos ir homogēns un izotrops. Vienkāršiem vārdiem sakot - neatkarīgi no atrašanās vietas plašajā visumā, debesis vienmēr izskatīsies līdzīgas. Protams, ir novērojama zvaigžņu un galaktiku "čupošanās", bet vidusmērā blīvumam šeit būtu jābūt tādam pašam kā 100 gaismas gadus tālāk.…
Nosvērt melno caurumu

Nosvērt melno caurumu (2254/0)


Publicēts: 27.07.2008
Kā nosvērt melno caurumu, kas atrodas tāltālas galaktikas centrā? Tas nudien nav no vieglajiem uzdevumiem. Kalifornijas universitātes zinātnieki ir izstrādājuši jaunu metodi kā noteikt melnā cauruma masu. Atliek tikai izmērīt tā temperatūru.
Nepastāvīgā pastāvība

Nepastāvīgā pastāvība (3516/1)


Publicēts: 23.07.2008
Kas gan nepazīst šo zvaigzni? Spīdeklis, pēc kura ceļotāji, jūrasbraucēji, ģeogrāfi un citi zinātnes vīri orientējušies ziemeļu puslodē. Zvaigzne, kas nekad nenoriet un spīd virs mūsu galvām. Šekspīra Jūlijs Cēzars paziņoja, ka "es esmu pastāvīgs kā Ziemeļu zvaigzne". Kā izrādās, nemaz tik pastāvīga tā nav.
Spožuma karaliene

Spožuma karaliene (2435/0)


Publicēts: 16.07.2008
Piena Ceļa galaktikas spožākās zvaigznes titulu ilgi piedēvēja Eta Carinea zvaigznei. Tā ir ļoti nestabila un veido spēcīgus izvirdumus. Eta Carinea beigs pastāvēt tuvāko 100 000 gadu laikā, pārvēršoties par spēcīgu supernovu. Spitzera teleskops ir atradis konkurenti šai zvaigznei, kas varētu pārņemt spožuma karalienes kroni.
Demogrāfiskais sprādziens

Demogrāfiskais sprādziens (5908/3)


Publicēts: 12.07.2008
"Ja mūsdienu cilvēku populācija būtu radusies šādā veidā, tad gandrīz visi cilvēki, kas šobrīd ir dzīvi, būtu vienā vecumā," pastāstīja Pīters Kepeks no NASA Spitzera zinātnes centra. Astronomi ir atklājuši patiesi ekstrēmu zvaigžņu radīšanas "mašīnu", kas viena gada laikā spēj radīt 4000 jaunas zvaigznes.
Cik man ir gadu?

Cik man ir gadu? (3137/0)


Publicēts: 11.07.2008
Kā lai nosaka laiku, ja mājās ir trīs pulksteņi, kur katrs rāda savādāku laiku un jums nav ne jausmas, kurš no tiem trim ir pareizais? Astronomi ir uzūrušies šādam fenomenam senā zvaigžņu kopā NGC 6791. Cik vecas ir zvaigznes šajā kopā? 4, 6 vai varbūt 8 miljardi gadu? Vai arī mēs esam kaut ko svarīgu palaiduši garām un nemākam noteikt zvaigžņu patieso…
Tumšās matērijas meklējumos

Tumšās matērijas meklējumos (3642/0)


Publicēts: 11.07.2008
"Mēs lūkojamies debesīs un izmantojam vislielākās lietas, lai paredzētu, kas notiks ar vismazākajām," teica Deivids Tobeks, profesors no Teksasas universitātes. Viņš tic, ka ir iespējams apvienot kosmoloģiju un daļiņu fiziku, lai uzzinātu vairāk par visuma uzbūvi.
Kvarkzvaigzne

Kvarkzvaigzne (2782/2)


Publicēts: 9.07.2008
Līdz šim visblīvākās zvaigznes statusu cieši savos apskāvienos turēja neitronu zvaigzne, kas ir viens no iespējamajiem supernovu iznākumiem. 16 kilometru lielā lodē ieslēgta matērija, kuras masa ir līdzvērtīga vismaz vienas Saules masai! Vai var būt vēl kas blīvāks? Kanādas zinātnieki uzskata, ka jā - kvarku zvaigzne.
Dvīņu deja

Dvīņu deja (3250/2)


Publicēts: 28.06.2008
Ne vienu vien reizi ir nācies pārliecināties, ka prasmīgi cilvēki Photoshop programmā spēj radīt darbus, kas nemaz neatšķiras no īstenības. Pirmajā mirklī šķiet, ka arī šoreiz kāds ir pajokojis un uztaisījis savu versiju galaktiku sadursmei. Tik mākslīga tā šķiet... Un tomēr, Gemini observatorijas jaunākais attēls nav mākslinieku izdomas auglis, bet…
Visuma fraktālis

Visuma fraktālis (7194/2)


Publicēts: 25.06.2008
No subatomiskajām daļiņām līdz pat galaktiku superkopām dabā pastāv hierarhiska un organizēta struktūra. Ne viens vien zinātnieks ir pamanījis formu atkārtošanos dažādos līmeņos. Vai tiešām dabai un visumam piemīt fraktāļu tipa struktūra?
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE