ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Visums

Zaglīgā galaktika

Zaglīgā galaktika (2266/0)


Publicēts: 17.08.2008
Zvaigžņu oreols, kas ieskauj Piena Ceļa galaktiku ir kā "spagetti makaroni". Ar šādiem vārdiem mūsu galaktiku raksturoja zinātnieks, pamatojoties uz jaunākajiem Slouna digitālās debesu izpētes datiem (SDSS). Piena Ceļa galaktika bezkaislīgi ir atņēmusi šīs zvaigznes saviem kompanjoniem - pundurgalaktikām, radot haotiskas zvaigžņu plūsmas.
Kosmiskais spoks

Kosmiskais spoks (4319/0)


Publicēts: 12.08.2008
Kad Jēlas astrofiziķis Kevins Šavinskis un viņa kolēģi uzaicināja cilvēkus palīdzēt klasisficēt galaktikas, viņiem nebija ne mazākās nojausmas kādu dīvainu objektu naksnīgās debess attēlos ieraudzīs holandiešu skolotāja Hannija van Arkela.
Būt īpašam

Būt īpašam (4227/3)


Publicēts: 10.08.2008
Ikvienam patīk, ka viņu uzskata par kaut ko īpašu, sevišķu un unikālu. Mums patīk domāt, ka cilvēce ir kaut kas īpašs. Astronomiskos mērogos cilvēce ne reizi vien ir "atsēdināta" - mēs neesam visuma centrs, ap Zemi negriežas visas planētas un arī Saule, Saules sistēma nav ne tuvu galaktikas, nedz arī visuma centram. Izrādās, ka Saules sistēma nav vienīgā,…
1600 gaismas gadi līdz iznīcībai

1600 gaismas gadi līdz iznīcībai (3137/2)


Publicēts: 7.08.2008
Tikai 1600 gaismas gadi mūs šķir no tuvākā zināmā melnā cauruma, kas atrodas Strēlnieka zvaigznājā. Tas ir neliels, zvaigznes tipa melnais caurums, kurš atrodas dubultzvaigznes sistēmā V 4641 Sagittarii. Šāds melnais caurums matēriju savāc no normālās zvaigznes, uzkrāj to un rada rentgenstaru uzliesmojumus. Šādus melnos caurumus mēdz dēvēt par mikrokvazāriem.
Gaidāms karsts un mākoņains laiks

Gaidāms karsts un mākoņains laiks (3283/5)


Publicēts: 29.07.2008
Tuvākajā laikā gaidāms karsts un pārsvarā mākoņains laiks. Neaizmirstiet sauļošanās krēmu, cepuri un drošības pēc tomēr paķeriet arī lietussargu. Tādu prognozi savos radioaparātos varētu klausīties planētas HD 189733b iedzīvotāji, ja vien tur tādi būtu.
Nekurienes vidū

Nekurienes vidū (4251/6)


Publicēts: 28.07.2008
Viens no astronomijas stūrakmeņiem ir Kopernika princips - visums lielos mērogos ir homogēns un izotrops. Vienkāršiem vārdiem sakot - neatkarīgi no atrašanās vietas plašajā visumā, debesis vienmēr izskatīsies līdzīgas. Protams, ir novērojama zvaigžņu un galaktiku "čupošanās", bet vidusmērā blīvumam šeit būtu jābūt tādam pašam kā 100 gaismas gadus tālāk.…
Nosvērt melno caurumu

Nosvērt melno caurumu (2364/0)


Publicēts: 27.07.2008
Kā nosvērt melno caurumu, kas atrodas tāltālas galaktikas centrā? Tas nudien nav no vieglajiem uzdevumiem. Kalifornijas universitātes zinātnieki ir izstrādājuši jaunu metodi kā noteikt melnā cauruma masu. Atliek tikai izmērīt tā temperatūru.
Nepastāvīgā pastāvība

Nepastāvīgā pastāvība (3638/1)


Publicēts: 23.07.2008
Kas gan nepazīst šo zvaigzni? Spīdeklis, pēc kura ceļotāji, jūrasbraucēji, ģeogrāfi un citi zinātnes vīri orientējušies ziemeļu puslodē. Zvaigzne, kas nekad nenoriet un spīd virs mūsu galvām. Šekspīra Jūlijs Cēzars paziņoja, ka "es esmu pastāvīgs kā Ziemeļu zvaigzne". Kā izrādās, nemaz tik pastāvīga tā nav.
Spožuma karaliene

Spožuma karaliene (2552/0)


Publicēts: 16.07.2008
Piena Ceļa galaktikas spožākās zvaigznes titulu ilgi piedēvēja Eta Carinea zvaigznei. Tā ir ļoti nestabila un veido spēcīgus izvirdumus. Eta Carinea beigs pastāvēt tuvāko 100 000 gadu laikā, pārvēršoties par spēcīgu supernovu. Spitzera teleskops ir atradis konkurenti šai zvaigznei, kas varētu pārņemt spožuma karalienes kroni.
Demogrāfiskais sprādziens

Demogrāfiskais sprādziens (6114/3)


Publicēts: 12.07.2008
"Ja mūsdienu cilvēku populācija būtu radusies šādā veidā, tad gandrīz visi cilvēki, kas šobrīd ir dzīvi, būtu vienā vecumā," pastāstīja Pīters Kepeks no NASA Spitzera zinātnes centra. Astronomi ir atklājuši patiesi ekstrēmu zvaigžņu radīšanas "mašīnu", kas viena gada laikā spēj radīt 4000 jaunas zvaigznes.
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!