Gaistošais mirklis

Publicēts: 23.01.2019
10 000 gadi. Cilvēka mūža mērogos tas ir fantastiski garš laiks. Tas aptver daudzu impēriju augšupeju un norietu, tehnoloģisko progresu un neskaitāmas paaudzes. Zvaigznes mūžā tas ir acumirklis. Tik īslaicīgi un gaistoši ir planetārie miglāji - Saulei līdzīgu zvaigžņu dzīves noslēguma skaistākās izpausmes. Tieši tāds ir arī ESO 577-24, kas meklējams…

Kristāla zvaigznītes

Publicēts: 16.01.2019
Baltie punduri ir Saulei līdzīgu un mazāku zvaigžņu pēdējā attīstības stadija, kad ārējie zvaigznes atmosfēras slāņi atdalās un aizplūst prom, atklājot karsto kodolu. Jau pirms aptuveni 50 gadiem zinātnieki teoretizēja, ka noteiktā temperatūrā baltie punduri kristalizējas. Līdz šim nebija pietiekami plaša balto punduru kolekcija, lai varētu teorētisko…

Mesjē 89

Publicēts: 14.01.2019
100 miljardi. Tik daudz zvaigžņu mājo elipsveida galaktikā M89 jeb Mesjē 89. Šī galaktika atrodas aptuveni 55 miljonu gaismas gadu attālumā Jaunavas zvaigznājā. M89 ir nedaudz mazāka nekā Piena Ceļš, bet dažas no šīs galaktikas intriģējošākajām īpašībām nav viegli ieraugāmas. Piemēram, putekļu un gāzu apvalks, kas stiepjas vairāk nekā 150 000 gaismas…

Noslēpumainais AT2018cow

Publicēts: 14.01.2019
2018.gada 16.jūnijā ATLAS teleskopi reģistrēja neparasti spožu uzliesmojumu Herkulesa zvaigznājā. Attālums līdz objektam, kas tika nodēvēts par AT2018cow, ir aptuveni 200 miljoni gaismas gadu. Divas neatkarīgas astronomu komandas veica šī objekta izpēti, izmantojot dažādus teleskopus, un ir izvirzījušas divas iespējamās izcelsmes hipotēzes. Viena komanda…

CHIME teleskops palīdz atklāt jaunus FRB

Publicēts: 10.01.2019
2017.gada nogalē darbu uzsāka moderns radioteleskops CHIME (Canadian Hydrogen Intensity Mapping Experiment). Starptautiska pētnieku grupa, analizējot CHIME datus, atklājuši 13 ātro radio uzliesmojumu (Fast Radio Burst) avotus, kā arī reģistrējuši vienu FRB, kura signālu ir izdevies uztvert atkārtoti. FRB ir īsi radioviļņu signāli, kuri rodas ārpus Piena…

TESS trešā citplanēta

Publicēts: 8.01.2019
Planēta HD 21749b riņķo ap Saulei līdzīgu punduri, kas meklējams Tīkliņa zvaigznājā 53 gaismas gadu attālumā. Vienu orbītu ap zvaigzni šī planēta, kas ir aptuveni trīs reizes lielāka nekā Zeme, veic 36 dienās. Šī ir trešā NASA kosmiskā aparāta TESS atklātā citplanēta. Iepriekšējās divas ir ar īsāku orbitālo periodu. Superzeme Pi Mensae b vienu apriņķojumu…

Saules dvīņumāsa HD186302

Publicēts: 22.11.2018
Starptautiska pētnieku grupa Instituto de Astrofísica e Ciências do Espaço speciālistu vadībā ir veikusi apjomīgu izpētes darbu, izmantojot jaunu metodi, lai sameklētu Saules māsas - zvaigznes, kas radušās tajā pašā molekulārajā mākonī kur Saule pirms aptuveni 4,6 miljardiem gadu. Tiek uzskatīts, ka šajā atvērtajā kopā, pie kuras savulaik piederējusi…

Visuma mirdzums

Publicēts: 2.10.2018
Eiropas Dienvidu Observatorijas (ESO) Ļoti lielā teleskopa (VLT) viens no četriem 8 metru teleskopiem ir aprīkots ar modernu integrālā lauka spektrometru MUSE. Tas spēj sadalīt viļņu garumos gaismu, kas krīt uz katru instrumenta jutīgās matricas pikseli. Lūkojoties ar MUSE Krāsns zvaigznāja virzienā, zinātnieki pētīja tā dēvēto Habla teleskopa ultra…

Dienvidu puslodes debesu dārgakmenis NGC 3981

Publicēts: 13.09.2018
Dažkārt, lai gan debesis ir skaidras virs Eiropas Dienvidu Observatorijas (ESO) Ļoti Lielā teleskopa (VLT), zinātniskos novērojumus veikt nevar. Lai teleskops nestāvētu dīkā, tas tiek iesaistīts ESO Kosmisko dārgumu (Cosmic Gems) programmā, kuras mērķis ir fotografēt skaistākos dienvidu puslodē redzamos kosmosa dzīļu objektus. Pie tādiem pieder arī…

Zvaigznes un putekļi Ķīļa miglājā

Publicēts: 31.08.2018
Aptuveni 7500 gaismas gadu attālumā Ķīļa zvaigznājā atrodas viens no iespaidīgākajiem zvaigžņu veidošanās reģioniem. Lielajā un spožajā Ķīļa miglājā zvaigznes dzimst un mirst. Lielu daļu notikumu slēpj blīvie un tumšie putekļu un gāzu mākoņi. Lai ielūkotos aiz tiem, nepieciešams izmantot citu elektromagnētisko viļņu diapazonu uztverošus teleskopus,…