Stefana kvintets

Publicēts: 10.07.2009
Stefana kvintets nav nedz skaņdarbs, nedz izpildītāju ansamblis, bet gan kompakta galaktiku grupa, kas tika atklāta pirms aptuveni 130 gadiem. Šīs piecas galaktikas atrodas aptuveni 280 miljons gaismas gadu attālumā no Zemes.

Kosmosa zilais valis

Publicēts: 9.07.2009
CSIRO astronomiem izdevies ieraudzīt milzu galaktikas Centaurus A slepeno seju. Šīs radio galaktikas radio viļņu starojums aizņem apgabalu, kas ir aptuveni 200 reizes lielāks par pilnu Mēnesi. Galaktikas izstarotie radio viļņi ir pārvērsti detalizētā attēlā.

Daļiņu superpaātrinātājs

Publicēts: 6.07.2009
Ja CERN Lielais daļiņu paātrinātājs jums šķiet pietiekami jaudīgs, lai izraisītu pasaules bojāeju, tad ziniet, ka tepat, mūsu Piena Ceļa galaktikā ir ļoti daudz dabīgu daļiņu paātrinātāju, kuru spējas neskaitāmas reizes pārsniedz LHC.

Vidēja izmēra melnais caurums atrasts

Publicēts: 5.07.2009
Starptautiskai astronomu komandai ir izdevies pirmo reizi ieraudzīt melno caurumu, kura masa aptuveni 500 reizes pārsniedz Saules masu. Jaunatklājums atrodas spirālveida galaktikā ESO 243-49, kas atrodas aptuveni 250 miljons gaismas gadu attālumā no Zemes.

Ducis jaunu pulsāru no Fermī

Publicēts: 5.07.2009
Pateicoties NASA Fermī gamma staru teleskopam, astronomi var labāk izpētīt pulsārus. Starptautiska zinātnieku komanda ir izanalizējusi aptuveni divus dučus pulsāru, no kuriem 16 ir Fermī jaunatklājums. Fermī ir pirmais teleskops kosmsa izpētes vēsturē, kas spēj identificēt pulsāru tikai pēc to gamma staru emisijas.

Dīvainā orbīta

Publicēts: 27.06.2009
Starptautiska zinātnieku komanda ir atklājusi pavisam dīvainu planētu. Pareizāk sakot, neparasta ir planētas orbīta ap zvaigzni. Saules sistēmas planētas daudz maz riņķo Saules ekvatoriālajā plaknē, bet šī planēta XO-3b riņķo ieslīpi attiecībā pret savas zvaigznes ekvatoriālo plakni.

Planētu veidošanās ap dubultzvaigznēm

Publicēts: 12.06.2009
Ap jaunu dubultzvaigžņu sistēmu V4046 Sagittarii, kas atrodas Strēlnieka zvaigznājā, astronomiem ir izdevies atklāt rotējošu molekulāro disku. Smitsona submilimetru masīva (SMA) iegūtajos datos skaidri redzams planētu veidošanās process.

Betelgeizes noslēpumainā saraušanās

Publicēts: 10.06.2009
Sarkanais supergigants no Oriona zvaigznāja, spožā, sarkanīgā zvaigzne, ko Latvijā varam vislabāk vērot ziemā, ir sākusi sarukt. 15 gadu laikā Betelgeize ir krietni vien notievējusi, ziņo Kalifornijas universitātes zinātnieki.

Supernova no tālas senatnes

Publicēts: 9.06.2009
Kalifornijas universitātes Irvinas filiāles (UCI) kosmologiem izdevies ieraudzīt ļoti tālas supernovas, izmantojot jaunu metodi, kas varētu palīdzēt atrast arī citas mirstošās zvaigznes visuma nomalē. Šī metode ļautu astronomiem pētīt pirmo supernovu sprādzienus un papildināt zināšanas par galaktiku veidošanos, evolūciju un Zemes rašanos.

Kā sameklēt okeānu

Publicēts: 5.06.2009
Šobrīd ir atklātas vairāk kā 300 citplanētas, no kurām lielākā daļa ir milzu gāzes giganti, kas atrodas vai nu pārāk tuvu, vai pārāk tālu no dzīvībai labvēlīgās zonas. Tuvākajā nākotnē varētu sekot Zemei līdzīgu planētu atklājumi. Iedomājieties pirmo planētu, kura atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā un uz kuras varētu pastāvēt ūdens. Pirmās planētas fotogrāfijas…